Serbijas premjers pārsēdīsies prezidenta krēslā
Pārliecinoši izcīnītā uzvara jau vēlēšanu pirmajā kārtā nozīmē, ka līdzšinējais Serbijas premjerministrs Aleksandars Vučičs pēc diviem mēnešiem sāks pildīt valsts prezidenta pienākumus, bet valdības vadītāja amatā, visticamāk, stāsies kāds viņa kontrolē esošs līdzgaitnieks no valdošās Progresīvās partijas (SNS).
A. Vučiča vadībā Serbija turpinās laipot starp Eiropas Savienību un Krieviju, turklāt interesanti, ka tas vairāk vai mazāk apmierina gan Maskavu, gan rietumvalstis, jo savulaik radikālais nacionālists pašlaik kļuvis par īstu stabilitātes garantu reģionā.
Potenciāls varas koncentrēšanai
«Vēlētāji ir parādījuši, kādā virzienā jādodas Serbijai. Mēs nenovērsīsimies no Eiropas un reformu ceļa, vienlaikus saglabājot draudzīgas attiecības ar Krieviju un Ķīnu,» uzreiz pēc tam, kad kļuva zināmi pie vēlēšanu iecirkņiem veikto aptauju rezultāti, paziņoja A. Vučičs. Līdz vakardienas pēcpusdienai bija saskaitītas gandrīz visas balsis, un, kā norāda AP, provizoriskie rezultāti daudz neatšķiras no exit polls datiem - A. Vučičs ieguvis vairāk nekā 55% balsu, bet viņa tuvāko konkurentu, bijušo tiesībsargu Sašu Jankoviču atbalstījuši vien 16% vēlētāju. Uz pārējo deviņu kandidātu fona ar daudzmaz pieklājīgu atbalstu (ap 9%) var lepoties vienīgi gados jaunais komiķis Luka Maksimovičs, kura priekšvēlēšanu platforma bijusi pavisam vienkārša - izzobot un izsmiet gan serbu politiķus, gan politisko sistēmu, gan valstī valdošo korupciju, nabadzību un citas nebūšanas.
Raidkorporācijas Deutsche Welle interneta mājaslapa norāda, ka Serbijas prezidents lielākoties pilda ceremoniālas funkcijas un A. Vučičs, paaugstinot savu statusu, vienlaikus zaudēs daudzas būtiskas pilnvaras, ko baudīja kā premjerministrs. Ambīciju viņam nekad nav trūcis, tādēļ liela daļa politologu un opozīcijas partiju pārstāvju pauduši pārliecību, ka 47 gadus vecajam A. Vučičam ir padomā kombinācija, kas ļaus koncentrēt viņa rokās maksimāli daudz varas. Tā kā SNS rindās nav atradies neviens cits, kurš pārliecinoši varētu uzvarēt prezidenta vēlēšanās, šim amatam ticis virzīts tieši A. Vučičs, bet premjera krēslā vēlāk tiks iesēdināta kāda marionete, kas pildīs līdera norādījumus. Kurš tas būs, kļūs skaidrs pēc diviem mēnešiem, kad jaunievēlētajam prezidentam jāsāk pildīt savi pienākumi, un interesanti, ka līdz tam laikam viņš negrasās atteikties no premjera amata. «Viņi var runāt, ko vien vēlas. Es ievērošu Serbijas konstitūciju. Tas ir mans pienākums, un es to pildīšu,» BBC citē A. Vučiča reakciju uz šiem pārmetumiem.
Rietumu atbalstīts pragmatiķis
AFP atgādina, ka A. Vučiča partija sevi pozicionē kā proeiropeisku un kopš 2014. gada aprīļa, kad viņš pirmo reizi stājās premjera amatā (otro reizi tas notika pēc ārkārtas vēlēšanām pagājušā gada rudenī), valdības vadītājs ne reizi vien atkārtojis par Serbijas mērķi iestāties Eiropas Savienībā. «Tomēr viņš uzskatāms nevis par dedzīgu, bet gan pragmatisku ES piekritēju, kurš, piemēram, atteicās pievienoties pret Krieviju noteiktajām ekonomiskajām sankcijām,» atgādina AFP. «Grūtā brīdī mēs apliecinājām savu draudzību,» A. Vučičs esot sacījis, nesen tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Jāatgādina, ka serbi un krievi ir slāvu tautas, kuras vieno arī pareizticība, tādēļ draudzīgas attiecības ar Kremļa saimnieku Serbijā netiek uztvertas kā kaut kas politiķi kompromitējošs - gluži otrādi. Taču vienlaikus A. Vučičs ir centies gūt arī rietumvalstu atbalstu un priekšvēlēšanu kampaņas laikā nekautrējās izmantot neseno «draudzīgo sarunu» ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Lai gan Serbija joprojām neatzīst Kosovas neatkarību, uzskatot šo jauno valsti par savu neatņemamu sastāvdaļu, A. Vučiča valdība diezgan daudz darījusi, lai slāpētu konfliktu starp serbiem un Kosovas albāņiem. Savukārt 2015. gada rudenī Serbija esot nodemonstrējusi Briselē tik augsti vērtēto empātiju un humānismu attiecībā pret nelegālajiem migrantiem, kuri plūda uz Rietumeiropu. Kā norāda AFP, Rietumos A. Vučiču uzskata par partneri, ar kuru iespējama laba sadarbība. «Šīs praktiskās pieejas dēļ Rietumi ir gatavi pievērt acis uz apsūdzībām autoritārismā, populismā un mediju kontrolē,» sarunā ar AFP piebilst serbu politoloģe Jadranka Jelinčiča.
A. Vučiča politiskie pretinieki norādījuši, ka kampaņa bijusi negodīga, jo premjers maksimāli izmantojis savu administratīvo resursu, kā arī «nopirktos vai sagrābtos medijus». Vienā no retajām avīzēm, kas viņu neatbalstīja, Danas publicēti izpētes aģentūras Kliping dati par kandidātu pozīciju atspoguļošanu nacionālās televīzijas kanālos nedēļu pirms vēlēšanām. A. Vučičam veltīts 51% no kopējā ētera laika, bet, ja pierēķina tās ziņas, kurās atainota viņa darbība premjera amatā, - pat 67%. Turklāt šis atspoguļojums bijis lielākoties absolūti nekritisks. Savukārt kampaņas pēdējā dienā tikai divi no Serbijas nacionālajiem laikrakstiem nav bijuši iesaiņoti A. Vučiča reklāmas plakātā. «Manuprāt, ar šādu dominēšanu medijos ir pietiekami, lai uzdotu jautājumu, vai vēlēšanas bija godīgas,» sarunā ar AFP sacījis politologs Bobans Stojanovičs. Atšķirībā no citviet notikušajām vēlēšanām ES gan šāds jautājums nav radies, un augstā komisāre ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerīni jau paspējusi apsveikt A. Vučiču ar uzvaru.
No nacionālista līdz liberālim
BBC atgādina, ka topošais Serbijas prezidents gadu gaitā piedzīvojis nopietnu politisko transformāciju, no ultranacionālista kļūstot par teju vai Eiropas stila liberāli. Jurista izglītību guvušais A. Vučičs 1993. gadā iestājās Serbijas Radikālajā partijā, jau drīz vien kļūstot par vienu no tās redzamākajām figūrām. Pāris dienas pēc 1995. gada jūlijā notikušā Srebrenicas slaktiņa viņš publiski paziņoja: «Par katru jūsu noslepkavoto serbu mēs nogalināsim 100 musulmaņus.» Šis izteikums A. Vučičam atspēlējās pēc 20 gadiem, kad viņu, nu jau Serbijas premjeru, kurš bija ieradies godināt Srebrenicas upuru piemiņu, no memoriāla patrieca saniknots ļaužu pūlis.
1998. gadā A. Vučičs tika iecelts par informācijas ministru prezidenta Slobodana Miloševiča kontrolētajā valdībā, un, cik zināms, tolaik viņam bija liegta iebraukšana ES valstīs. Vēl 2007. gadā viņš apgalvoja, ka viņa māja jebkurā brīdī var tikt izmantota kā drošs patvērums Hāgas tribunāla meklētajam bijušajam Bosnijas serbu armijas komandierim Ratko Mladičam. Taču jau nākamajā gadā A. Vučičs pēkšņi paziņoja par izstāšanos no Radikālās partijas un kopā ar līdzšinējo prezidentu Tomislavu Nikoliču (pašlaik abu attiecības jau ir sabojājušās) izveidoja centriski labējo Progresīvo partiju. 2012. gada intervijā AFP A. Vučičs apgalvoja, ka esot nopietni pārskatījis savus uzskatus un mainījies, taču viņa nelabvēļi uzskata, ka nekādas pārliecības, principu un vērtību šim politiķim nav un nav bijuši - viņš vadās vien no konjunktūras un ir gatavs sludināt to pozīciju, kas sola lielākas dividendes.