Domājams, ka daudzi, no Lieldienu brīvdienām atgriežoties un ieskatoties spogulī, pamanīja pirmo iedegumu. Pagaidām tas šķiet skaists un veselīgs, taču – tikai šķiet. Ādas ārsti ir noskaņoti arvien kategoriskāk: ādas aizsardzība pret ultravioleto starojumu ir aktuāla ne tikai visas vasaras, bet arī visa mūža garumā, jo nevēlamās izmaiņas līdz ar gadiem summējas, liek ādai ātrāk novecot un diemžēl arī paaugstina ādas vēža risku.
Vasaras saule saistās ar pozitīvām emocijām - atpūtu, siltumu un gaismu, kuras citos gadalaikos tik ļoti pietrūkst. Tāpēc saprotama ir vēlme vasaras mēnešos smelties sauli maksimāli daudz un intensīvi, taču jāatceras arī par tās ietekmi uz ādas veselību un onkoloģisko slimību risku, ko izraisa “cepšanās” jeb pārmērīga uzturēšanās ultravioletajos (UV) staros.
„Runāt par to, kā sauļoties vasarā ir pietiekami sarežģīti, - atzīmē Ludmila Stavro - Freiberga, kosmetoloģe un „Panacea Pro” klīnikas vadītāja. Sarežģīti ne tāpēc, ka sarežģīta ir pati tēma, bet tāpēc, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka māk „pareizi” sauļoties. Diemžēl, tas tā nav.
Atvaļinājumu laikā un brīvdienās, kad cilvēki vairāk laika pavada dabā, tostarp sauļojoties pie ūdeņiem, onkologi aicina būt piesardzīgiem un pirms sauļošanās pievērst uzmanību vairākiem faktoriem.
Saules ultravioletā starojuma intensitāte pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā nav mainījusies un saglabājas vidēji augsta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktie mērījumi Rucavā.
Es jau to visu zinu – gribas teikt, kad ādas ārsti, onkologi, acu ārsti un citu specialitāšu mediķi kārtējo reizi atgādina par piesardzību, kas jāievēro, uzturoties saulē.
Šovasar ikvienu silto dienu gribas izbaudīt dubultā, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka, pārāk ilgi uzturoties saulē, pavisam viegli ir pārsauļoties, gūt karstuma dūrienus un ādas apdegumus.
Aizvadītajā nedēļā teju visā Latvijā varējām baudīt patiešām vasarīgus laikapstākļus. Kamēr vieni silto laiku, iespējams, izmantojuši, lai šogad pirmo reizi nopeldētos, tikmēr citi zvilnēja pludmales smiltīs un centās nosauļoties. Tomēr arī sauļojoties jāatceras par savu veselību. Rīgas 1.Slimnīcas Ādas un STS klīniskā centra direktore, profesore Ilona Hartmane portālam "Rīga.lv" pastāstījusi, kā iedegt, nenodarot pāri savai veselībai.
Cilvēki bieži gūst saules apdegumus tieši tāpēc, ka nav sagatavojušies šādam pavērsienam. Šķiet, vēl jau saule nav tik spēcīga, un es taču nesauļojos, bet tikai braucu ar velosipēdu, pļauju mauriņu, spēlēju futbolu, piedalos talkā vai būvdarbos.
Dabīgās saules un solārija radītā starojuma ietekme uz veselību netiek pietiekami novērtēta, un cilvēki bieži pat nepieļauj domu, ka vieglprātīga attieksme pret sauļošanos var būt par iemeslu saslimšanai ar ādas vēzi, norāda Veselības inspekcijas (VI) speciālisti.
Pirms diviem gadiem pieņemtie Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi, kas attiecas uz sēdēšanu pilsētas centra zālienos, noteic, ka nedrīkst gulšņāt kanālmalas nogāzēs. Visur citur sēdēt ir atļauts, bet par aizliegumu, ja nepieciešams, informēs ar aizlieguma zīmēm.
Dzīvības uzturēšanai saules gaisma ir absolūti nepieciešama – tā uzlabo garastāvokli un ļauj labi justies. Taču saules apdegumi, krunkas un ādas vēža attīstības risks ir šīs monētas otra puse. No šiem negatīvajiem efektiem var izvairīties, lietojot saules aizsargkrēmus. Kā izvēlēties pareizo?
Maija pēdējās dienās UV radiācijas indekss (UVI) nepārsniegs vidējās kategorijas atzīmi. Kad debesis kļūs skaidras, varēsim sauļoties, ievērojot visus drošības pasākumus, lai iegūtu veselīgu iedegumu. Bet pagaidi! Vai veselīgs iedegums vispār pastāv?