Sauļošanās: Daži faktori, kuriem ir jāpievērš vērība

© depositphotos.com

At­va­ļi­nā­ju­mu lai­kā un brīv­die­nās, kad cil­vē­ki vai­rāk lai­ka pa­va­da da­bā, to­starp sau­ļo­jo­ties pie ūde­ņiem,  on­ko­lo­gi ai­ci­na būt pie­sar­dzī­giem un pirms sau­ļo­ša­nās pie­vērst uz­ma­nī­bu vai­rā­kiem fak­to­riem.

  • Pirm­kārt, kat­ram cil­vē­kam jā­zi­na savs ādas tips. I un II ādas ti­pa īpaš­nie­ki ir ļo­ti ju­tī­gi pret sau­li. Tie ir cil­vē­ki ar gai­šu ādu, blon­diem vai ru­diem ma­tiem, vi­ņu se­ja bie­ži vien ir no­kai­sī­ta ar va­sa­ras rai­bu­miem. Sau­lē šo ti­pu pār­stāv­ju āda pa­ras­ti ap­deg un ādas bron­zē­jums vi­ņiem ne­vei­do­jas ne­maz vai arī vei­do­jas pa­vi­sam mi­ni­mā­li. Šo ādas ti­pu cil­vē­kiem ir pa­lie­li­nāts risks sa­slimt ar me­la­no­mu, kas ir viens no ag­re­sī­vā­ka­jiem ļaun­da­bī­ga­jiem ādas pig­men­tu vei­do­jo­šo šū­nu au­dzē­jiem. A. Der­ja­bo no­rā­da, ka arī cil­vē­ki ar III ādas ti­pu mēdz ap­degt sau­lē, bet tas no­tiek re­tāk ne­kā mi­nē­to pir­mo di­vu ādas ti­pu ga­dī­ju­mā. Cil­vē­kiem ar III ādas ti­pu bron­zē­jums vei­do­jas pa­kā­pe­nis­ki. Dro­šāk sau­lē var jus­ties cil­vē­ki ar IV ādas ti­pu, ku­ri ļo­ti re­ti sau­lē ap­deg un ku­riem la­bi vei­do­jas bron­zē­jums.
  • On­ko­lo­gi brī­di­na, ka sau­ļo­ties ne­va­ja­dzē­tu lai­kā no pulk­sten 11-12 līdz pulk­sten 15-16, kad sau­le ir vis­ak­tī­vā­kā. Jā­zi­na arī, ka mā­ko­ņi ne­aiz­tur ultr­avio­le­tos sta­rus, tā­dēļ pie­sar­dzī­giem ir jā­būt arī ap­mā­ku­šās die­nās.
  • Lai iz­vai­rī­tos no ap­de­gu­miem, kas ir vis­bīs­ta­mā­kais pro­vo­cē­jo­šais fak­tors ādas ļaun­da­bī­go au­dzē­ju at­tīs­tī­bai, sā­ku­mā sau­lē drīkst at­ras­ties pa­vi­sam ne­il­gu lai­ku. Vē­lāk sau­ļo­ša­nās il­gu­mu var pa­lie­li­nāt. Ne­kā­dā zi­ņā nav pie­ļau­jams uz­reiz sau­lē gu­lēt vai­rā­kas stun­das pēc kār­tas. Uz­ma­nī­giem jā­būt tiem cil­vē­kiem, kam ag­rāk jau bi­ju­ši sau­les ap­de­gu­mi. Jā­zi­na, ka cil­vē­kam, kurš, pa­gu­lē­jis sau­lī­tē, do­das pel­dē­ties un pēc tam tur­pi­na sau­ļo­ties, uz ķer­me­ņa pa­li­ku­šie ūdens pi­lie­ni dar­bo­jas kā pa­lie­li­nā­mais stikls, kas var vei­ci­nāt ap­deg­ša­nu. Arī smil­tis at­sta­ro sau­les sta­rus, tā­dēļ plud­ma­lē sau­les ie­dar­bī­ba ir vēl spē­cī­gā­ka.
  • Dau­dzi plud­ma­lē iz­vē­las ne­vis dī­ki gul­šņāt, bet kus­tē­ties, pie­mē­ram, spē­lēt vo­lej­bo­lu. Tas ir ie­tei­cams, jo ie­de­gums tad vei­do­jas vien­mē­rī­gi un spor­to­jot iz­da­lās svied­ri, kas aiz­sar­gā ķer­me­ni no pār­sau­ļo­ša­nās.
  • Ja cil­vēks do­das sau­ļo­ties uz dien­vi­diem, jā­ņem vē­rā, ka tur sau­le ir daudz ak­tī­vā­ka. No ap­de­gu­miem iz­vai­rī­ties var pa­lī­dzēt ādas aiz­sarg­krē­mi. Bet, lai tie dar­bo­tos op­ti­mā­li, jā­ie­vē­ro, ka dien­vi­du sau­lei do­mā­ti vie­ni, bet Lat­vi­jas kli­ma­tis­ka­jai jos­lai ci­ti aiz­sarg­lī­dzek­ļi.
  • Īpa­ši bīs­ta­ma ilg­sto­ša at­ra­ša­nās sau­lē ir ma­ziem bēr­niem, ku­ri ve­cā­ku ne­ap­do­mī­bas dēļ bie­ži vien tiek pa­kļau­ti ris­kam sa­ņemt pār­mē­rī­gu ultr­avio­le­tā sta­ro­ju­ma de­vu. Bēr­niem līdz 3 ga­du ve­cu­mam sau­lē vē­lams at­ras­ties mi­ni­mā­li.
  • Daudz sau­ļo­ties ne­va­ja­dzē­tu arī pus­au­džiem ve­cu­mā no 10 līdz 15 ga­diem, kad or­ga­nis­mā in­ten­sī­vi no­rit hor­mo­nā­lās svār­stī­bas, jo ša­jā lai­kā or­ga­nisms ir ļo­ti ju­tīgs pret sau­li. Ko­pu­mā ga­dos jau­niem cil­vē­kiem jā­ie­vē­ro, ka sva­rīgs ir sau­les sta­ro­ju­ma ku­mu­la­tī­vais (uz­krā­ša­nās) efekts, no ku­ra at­ka­rī­ga ādas on­ko­lo­ģis­ko sli­mī­bu at­tīs­tī­ba. Tiem, ku­ri jau­nī­bā pār­sau­ļo­ju­šies, vē­lā­ka­jos ga­dos var at­tīs­tī­ties me­la­no­ma. Sau­les sta­ro­jums var bo­jāt ādas šū­nu ko­do­lu DNS mo­le­ku­las, kas sa­tur vi­su ģe­nē­tis­ko in­for­mā­ci­ju un no­dro­ši­na šū­nu nor­mā­lu funk­ci­ju, at­jau­no­ša­nos, aug­ša­nu un vai­ro­ša­nos.
  • Vien­lai­kus jā­at­ce­ras, ka sau­les sta­ro­jums mē­re­nās de­vās cil­vē­ka or­ga­nis­mam ir va­ja­dzīgs. Tas ak­ti­vē viel­mai­ņas pro­ce­sus un sti­mu­lē imū­no sis­tē­mu. Ultr­avio­le­to sta­ru ie­tek­mē ādā vei­do­jas cil­vē­kam ne­pie­cie­ša­mais D vit­amīns, kas uz­la­bo kau­lu struk­tū­ru. Ir sli­mī­bas, ku­ru ār­stē­ša­nā sau­le var la­bi pa­lī­dzēt, pie­mē­ram, pso­ri­ā­ze.
  • To, kā kon­krē­tam cil­vē­kam bū­tu jā­sau­ļo­jas, kā jā­iz­tu­ras pret sau­les sta­ro­ju­mu, va­ja­dzē­tu iz­vēr­tēt in­di­vi­du­ā­li. Vis­la­bāk pirms sau­ļo­ša­nās uz­sāk­ša­nas kon­sul­tē­ties ar ār­stu - der­ma­to­lo­gu, on­ko­lo­gu vai ģi­me­nes ār­stu.

No­de­rī­gi!

Ele­men­tā­rie pie­sar­dzī­bas pa­sā­ku­mi sau­ļo­jo­ties:

* ie­ro­be­žot bēr­nu at­ra­ša­nos sau­lē no plkst. 11.00 līdz 15.00;

* lie­tot ce­pu­rī­tes, kas no­sedz arī pie­ri un kak­la mu­gu­rē­jo da­ļu;

* lie­tot sau­les aiz­sarg­krē­mu ar SPF 15 un vai­rāk, ne­aiz­mir­stot ar to ie­ziest arī au­sis, pē­das un ma­tu aug­ša­nas ro­be­žu;

* sau­les aiz­sarg­krē­mu uz­klāt vis­maz 15 mi­nū­tes pirms sau­ļo­ša­nās;

* gan pie­au­gu­ša­jiem, gan bēr­niem - nē­sāt sau­les­bril­les acu aiz­sar­dzī­bai pret ultr­avio­le­ta­jiem sta­riem

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais