Vasaras saule saistās ar pozitīvām emocijām - atpūtu, siltumu un gaismu, kuras citos gadalaikos tik ļoti pietrūkst. Tāpēc saprotama ir vēlme vasaras mēnešos smelties sauli maksimāli daudz un intensīvi, taču jāatceras arī par tās ietekmi uz ādas veselību un onkoloģisko slimību risku, ko izraisa “cepšanās” jeb pārmērīga uzturēšanās ultravioletajos (UV) staros.
Pirmais, ko pareizai ādas aizsardzībai pret UV starojumu ieteicams darīt, ir paskatīties spogulī, lai izvērtētu riskus. Ja cilvēkam ir ļoti gaiša āda, kas neiedeg, bet kļūst sarkana, gaiši vai rudi mati, gaišas acis, daudz vasaras raibumu vai dzimumzīmju, var uzskatīt, ka tu esi riska grupā. Tāpat ieteicams aptaujāt vecākus un vecvecākus par saslimstību ar ādas vēzi ģimenē. Ja kāds no radiniekiem ar to slimojis, pastāv lielāka iespēja saslimt ar ādas audzēju un attiecībās ar sauli jābūt piesardzīgākam. Īpaši bīstami ir saules apdegumi, kas palielina risku saslimt ar melanomu.
Vasarā no plkst. 11.00 līdz 15.00 jāizvairās no atklātiem saules stariem, jo dienas vidū saule ir visaktīvākā - Zemes virsmu sasniedz aptuveni 60% visa diennakts UV staru daudzuma. Ja iespējams, āra aktivitātes un darbus vēlams plānot no rīta vai vakarā, kad ir vēsāks, dienas karstāko laiku pavadot ēnā vai iekštelpās. Pat ja tu jau sen neesi bijis pludmalē, tu esi pakļauts UV stariem. Tas notiek ik uz soļa - pļaujot zāli, sportojot, ejot pārgājienā, braucot ar laivu. Tieši šīs saulei pakļautās vietas vēlāk kļūst par ādas slimību vietām.