SAB

Lietuvas Valsts drošības departaments liedzis Seima vicespīkeram Mindaugam Bastim pielaidi konfidenciālai informācijai. Visa tauta zina, ka tas tāpēc, ka vicespīkeram esot personīgi kontakti ar Krievijas atomenerģētikas korporācijas pārstāvi, ar bandītiem un ar kādu prokrievisku žurnālistu.

Lai beidzot piekļūtu vajadzīgajiem dokumentiem, trīs "čekas maisu" izpētes komisijas locekļi nolēmuši izmēģināt laimi un pieteikties darbā Satversmes aizsardzības birojā (SAB), piektdien vēstīja raidījums "LNT ziņas sešos".

Jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklēšanā iesaistīsies Satversmes aizsardzības birojs, kuram būs jāvērtē, vai uz amatu savas kandidatūras pieteikušie pretendenti ir valsts noslēpuma cienīgi. Līdz SAB atzinumam kandidatūru vārdi oficiāli netiek atklāti. Viņu tālākā izvērtēšanā ar pilnām tiesībām piedalīsies Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

Lai arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atbilstoši likumam nav izziņas iestāde, tā dēvētās Lemberga krimināllietas materiāli liecina, ka šīs valsts drošības iestādes direktors veicis primitīvas izmeklēšanas darbības, ar ko parasti nodarbojas policijas iecirkņu inspektori vai izmeklētāji.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane vakar ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt viņai pielaidi valsts noslēpumam, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes saskarsme ar SAB, iespējams, vēsta, ka valsts pārvaldē beidzot publiski iezīmējas šķirtne starp ierēdņiem, kas vēlas būt eiropeiski, perfekti, profesionāli pat birokrātijas iekšējās attiecībās, un ierēdņiem, kuri uzskata, ka vara kā tāda tiem devusi tiesības rīkoties bez kvalificēta publiska pamatojuma, kuriem birokrātija ir korporatīvs klans, kurš tiecas savām izpausmēm piešķirt neapstrīdamu bezierunu spēku.

Izrēķināšanās process ar Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani pagājušajā nedēļā guva strauju virzību.

Divpadsmitās Saeimas deputāts (Vienotība), Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs LOSKUTOVS sarunājas ar Neatkarīgo par institucionālo korupciju un to, kā tikt galā ar ilgspēlējošo kašķi KNAB.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane ir paudusi viedokli, ka Latvijā pielaides piešķiršanas process valsts noslēpumam neatbilst cilvēktiesībām. Tāpēc tāds Satversmes aizsardzības biroja (SAB) naids pret Valsts kanceleju un Dreimani.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis trīs Saeimas deputātiem izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu.

Tolaik, kad Jānis Maizītis bija ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūra diezgan neslēpti piestrādāja par Jaunā laika (Vienotības) politisko konkurentu apkarotāju, šujot pret tiem krimināllietas ar baltiem diegiem un piesedzot Vienotības grēkus.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera memuāros Kas es esmu ir epizode, kura dažādās variācijās dzirdēta ne reizi vien. Prezidents stāsta, ka, stājoties amatā, lūdzis Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izstrādāt Krievijas vadītāju psiholoģiskos portretus, taču, viņam par pārsteigumu, sniegtā analīze bijusi ļoti virspusīga un maz noderējusi darbā. Lai prognozētu Krievijas vadītāju politisko domāšanu, Zatlers septiņus gadus regulāri skatījies visus svarīgākos Krievijas TV sižetus ar Putina un Medvedeva piedalīšanos.

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes viedoklis saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem attiecībā uz Latvijas pārsūdzības sistēmas par valsts noslēpuma pieejas anulēšanu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) neatklāj iemeslus, kāpēc Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atbalstītais premjerministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, ka ministru kandidātu atbilstību speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam vajadzētu izvērtēt, pirms Ministru kabinets tiek apstiprināts Saeimā, no vienas puses, ir saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu, taču no otras – netieši paplašina biroja ietekmi uz jaunas valdības veidošanu.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB), parakstot spriedumu arī attiecībā uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu (VL-TB/LNNK), kuram arī nav dota pielaide valsts noslēpumam, ir kļuvis par totalitārās varas simbolu Latvijā, pauž deputāts Andrejs Elksniņš.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pieņēmis lēmumu jautājumā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) atbilstību pielaidei valsts noslēpumam, pastāstīja SAB preses pārstāve Iveta Maura. Tomēr lēmuma saturu SAB pagaidām neatklāj.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vilcināšanās vai atteikšanās piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-''Tēvzemei un brīvībai''/LNNK (VL-TB/LNNK) ministriem vairāk līdzinās situācijai, ka SAB pilda politisku pasūtījumu un pielieto padomju laika Valsts drošības komitejas metodes, uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav mainījis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par atteikumu tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, apstiprināja ministres preses sekretāre Inese Auniņa.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav informējis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu par iemesliem, kādēļ netiek izsniegta pielaide valsts noslēpumus saturošai informācijai tieslietu ministrei Baibai Brokai, – no tā secināms, ka SAB neuzticas ne tikai tieslietu ministrei, bet arī premjerei un šai valdībai.