SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu

Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis šovakar raidījumā "Nekā personīga" vēstīja, ka nav līdz galam apmierināts ar KNAB darbu, kā arī pauda savu viedokli par vēl vairākām aktuālām tēmām.

Jūsu priekštecis amatā Jānis Kažociņš tika piekauts uz ielas. Datora zādzība arī savā ziņā ir sadzīvisks atgadījums. Jums tas šķiet sadzīvisks? Vai tas tomēr saistīts kādā mērā ar centieniem diskreditēt jūsu iestādi?

Izslēgt noteikti nevar neko. Ir pagājis pārāk maz laika. Pirmais - tā ir noziedzīga iejaugšanās manā privātumā. Izdarīts ir noziegums.

Bet jūs zināt, ka jūs neesat standartpilsonis. Līdz ar to ir jāņem vērā blakus apstākļi.

To es pats labi zinu. Bet vai to zina noziedznieks, zaglis - ceru, to parādīs izmeklēšanas rezultāti.

Jūs pēdējā laikā esat jutis un pieredzējis faktu, ka jūsu iestāde, jūs un jūsu teiktais tiek izmantots melu kampaņās?

Tiešā veidā nē. Jo mūsu pamatdarbs jau publiski neparādās. Tas, kas parādās publiski, ir jautājumi par amatpersonām, kam amata pienākumi ir saistīti ar valsts noslēpumu. Tas ik pa brīdim parādās. Mēs paši par to cenšamies nerunāt. Nu, tad, kad persona, kuras intereses ir aizskartas, publiski aizstāvas, tur parādās meli. Bet mūs saista pienākums klusēt. Mēs redzam, kas ir šajās lietās, kas tiek runāts publiski. Jā, tur ir šī aizstāvēšanās izmantojot vienkārši tajā skaitā cilvēciskus melus.

Ja mēs runājam par Ilzi Pētersoni-Godmani, vai mēs kļūdītos, ja teiktu, ka iekšlietu ministrijas valsts sekretāres lieta ir jau laukā no SAB un tagad lēmums jāpieņem citiem?

Nu, es nekomentēšu. Es varu tikai teikt, ka valsts sekretārei šobrīd nav tiesības strādāt ar valsts noslēpumu, tā ir taisnība.

Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Vai viņa ir iepazīstināta ar to pamatojumu?

Es tālāk nekomentēšu, kādā stadijā pārbaude atrodas, jo mēs ievērojam to, ko Satversmes tiesa ir noteikusi attiecībā uz tām korekcijām, kas ir nepieciešamas. Pirmkārt - intervijā pēc iespējas jautājumi ir jāuzdod tādi, lai persona saprastu, kas var būt tas pamats, kādēļ tiktu liegts darbs ar valsts noslēpumu. Otrs - jaunu stadiju kā kopsavilkumu, tas nozīmē, ka personai attiecībā uz kuru iespējams lēmums vēl nav pieņemts, bet iespējams tiks pieņemts tāds vai cits lēmums, tiek izskaidroti tie iemesli, kas varētu būt par pamatu liegt darbu ar valsts noslēpumu. Personai ir tiesības sniegt paskaidrojumu par šo kopsavilkumu un pēc tam jau tiek pieņemts lēmums.

Tas viss ir Pētersones gadījumā noticis?

Es nekomentēšu, vai ir noticis. Bet visas šīs stadijas tiks ievērotas. Pēc tam personas saņem un darba devējs saņem informāciju, kāds ir pieņemts lēmums. Un lēmumu ir tiesības pārsūdzēt Ģenerālprokuroram.

Darba devējs zin? Ir nosūtīts?

Es nekomentēšu, kādā stadījā atrodas šī pārbaude.

Pārskatā minēts - Specdienestu darba metodes ietver darbu ar informācijas avotiem un kontaktpersonām, informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem, bet arvien lielāka nozīme specdienestu darbā ir tehniskajām darbībām kibertelpā un signālizlūkošanai. Vai jūs varat minēt konkrētas lietas? Signālizlūkošana vai telefonsarunu noklausīšanās. Ar tādām lietām šeit dienesti Latvijā nodarbojas?

Es ļoti vispārināti noformulēšu un neatbildēšu ļoti konkrēti vairāk kā pārskatā ir minēts. Bet mēs redzam šo tehnisko spēju pieaugumu. Kas visticamāk tiek izmantots arī mūsu teritorijā.

Pagājušajā nedēļā stāstījām, ka Krievijas valstij daļēji piederošais ROStelekom pārtvēra vairāku to skaitā divu Latvijas banku datus. Par ko liecina tas, ka Krievijas valstij piederošs uzņēmums šādi rīkojas. Un to neslēpj?

Tas ir nopietni. Tā ir kaut kāda mērā testēšana. Nav milzīgs noslēpums, ka Krievijas spējās ir kontrolēt datu plūsmas pēc atslēgas vārdiem. Iegūt nešifrētu. Šifrētu nē. Bet nešifrētu informāciju un pēc šiem atslēgas vārdiem iegūto informāciju analizēt. Iegūt datus. Tādas spējas ir un to kontrolē Krievijas specdienesti. Banku informācija ir šifrēta. Mums nav ziņu, ka šajā situācijā būtu nodarīts kāds kaitējums bankām, bet tas ir viens no piemēriem, ar ko jārēķinās un no kā jāuzmanās.

Latvijas gāzei ir izdevies piekļūt pie svarīgiem un ietekmīgiem darbiniekiem. Tur strādā bijušais premjers. Agrākā Valsts kancelejas vadītāja. Par gāzes jautājumiem atbildīgais cilvēks no Regulatora. Vai esat vērtējuši, ka pastāv bažas, ka šie cilvēki strādājot valsts labā, arīdzan iespējams kaut kādā mērā bijuši nelojāli vai ar informāciju dalījušies ne ar tiem, ar kuriem vajadzētu?

Te jāsaka diezgan skarbi. Latvijas gāze ir atvērusi savas laipnās darba devēja durvis vairākām bijušajām amatpersonām, kurām ir liegts darbs ar valsts noslēpumu. Tas ir viens. Otrs - manuprāt ļoti pareizi būtu kaut kādi daudz stingrāki amatpersonu ierobežojumi vai prasības pret amatpersonām par tiem uzņēmumiem, iespējams ārvalstu uzņēmumiem vai kādiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, lai šādas situācijas neveidotos. Tas nav īsti normāli.

Vai ir iespējams teikt, ka Latvijas Gāzei ir šāda taktika - pieņemt darbā šādus cilvēkus, kuriem ir bijusi pieeja slepenai informācijai? Un vēlāk šos cilvēkus izmantot?

Šādi cilvēki jau tiek izmantoti. Tas liecina - jā. Tā ir taktika.

Vai jūs esat rosinājis, ka šādi ierobežojumi būtu nepieciešami?

Specdienests nav likumdošanas iniciators…

Jā, bet jūs varat teikt, ka redz kur ir baža - “Latvijas gāze” pieņem cilvēkus, kas strādā ar noslēpumu.

To es publiski tagad arī pasaku. Komentāri ir bijuši arī no valdības puses. Tikai nav sekojis reālais piepildījums. Es neesmu pirmais, kurš izsakās šādā kontekstā.

Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Pavisam nesam notika diskusija, ko darīt ar Latvijas un galvenokārt Ventspils iespējamo iesaisti Nordstream 2 projektā. Kāds ir šī projekta vērtējums no mūsu valsts drošības skatu punkta? Jo Ventspils būtu gribējusi. Un šobrīd šīs pilsētas vadība runā, ka lēmums nepiedalīties projektā radot miljoniem lielus zaudējumus.

Mēs kā drošības iestāde viennozīmīgi atbalstām Valdības pozīciju šajā jautājumā. Tas ir politisks jautājums. Valdība ir paudusi savu politisko nostāju. Tas ir jautājums arī par Ukrainas energoapgādi, energoneatkarību. Tas ir ļoti, ļoti politisks jautājums.

Vai jūs nešokē KNAB darba rezultāts? Lietu skaits, apjomi. Raugoties uz biroja darbu šķiet, ka stāsti par valsts nozagšanu ir izdomājums. Un patiesībā esam viena godīga valsts.

Jā, protams, es laipotu, liekuļotu… pārāk daudz peripetiju un pārāk maz darba rezultātu. Bet to es vairāk kā saku kā pilsonis. Bet kā SAB vadītājs es varu teikt, ka mums ir ļoti svarīga sadarbība. Ik pa brīdim mēs arī redzam tos virzienu, kas neatbilst mūsu funkcijām - izlūkošana, pretizlūkošana. Bet, kur būtu nepieciešams tieši KNAB darbs. Jā, ko tur liekuļot. To mēs neredzam. Ka tur ir virzieni, kurās daudzas lietas ir apstājušās.

Tad jūs redzat, ka notiek noziegums un…

Vai iespējams notiks noziegums. Vairākas sfēras, kas ir valstiski svarīgas…

Un jūs esat ziņojuši KNAB, un nekas?

Maz ir palicis, ar ko runāt. Tā es varbūt vienkārši teikšu. No biroja ir ļoti daudzi aizgājuši. Daudz kas ir jāveido no jauna.

Jūsuprāt ir iespējams to iestādi vispār pacelt?

Jautājums, no kurienes nāk darbinieki, kuri var visu to izdarīt…

Bet, ja tā nav?

Nu tad laiks rādīs…