Latvijas augstskolām nepastāv iespējas, kā iestādes pašas varētu nodrošināt energoresursu apmaksu aukstajos ziemas mēnešos, jo valdības finansējums augstākajām izglītības iestādēm nav bijis palielināts jau vairāk nekā desmit gadus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektore Irina Pilvere.
Pēdējās nedēļās Eiropas Savienība meklējusi veidus, kā blokā samazināt enerģijas cenas. Izvēlētie pasākumi izrādījušies tādi, kas Latvijas iedzīvotājiem rēķinus samazināt nepalīdzēs. Dalībvalstīm uzdots pārdalīt enerģijas kompāniju peļņu par labu patērētājiem, taču Latvijas galvenais elektrības ražotājs “Latvenergo” jau maksā dividendes valsts budžetā, savukārt Krievijas kompānijai “Gazprom” daļēji piederošās “Latvijas gāzes” peļņu regulējums neskars, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Vairākām Latvijas universitātēm maksājumi par energoresursiem divu gadu laikā būs trīskāršojušies, tāpēc nepieciešams valsts atbalsts, teikts Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) nosūtītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un ministrijām.
Pēc dažādām aplēsēm grūtības apmaksāt rēķinus par energoresursu patēriņu gaidāmajā ziemā varētu būt līdz pat 55% mājsaimniecību, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Otrdien, 6.septembrī, valdība apstiprināja grozījumus, kas paredz, ka "Latvijas gāzes klienti vēl vairākus mēnešus varēs izvēlēties, vai veikt norēķinus par patērēto dabasgāzi pēc izlīdzinātā vai ikmēneša maksājuma. Tiesa, publicists Jurģis Liepnieks mikroblogošanas vietnē twitter publicējis ierakstu, kurā skaidro, par ko būtu jābrīdina cilvēki, kuri par gāzi maksās izlīdzinātajos rēķinos.
Izstrādājot atbalsta pasākumus, valdība rēķinājās, ka vidēji centralizētajai apkurei pieslēgtajiem par vienu megavatstundu apkures sezonā būs jāmaksā aptuveni 150 eiro. Tomēr dabasgāzes cena tirgū uzkāpusi tik strauji, ka arvien vairāk vietās tarifi šo slieksni krietni pārsniedz. Tādēļ princips segt pusi no sadārdzinājuma daudzviet tik un tā nozīmēs vairākkārtīgu rēķinu pieaugumu, vēsta LTV raidījums "de facto".
AS "Latvenergo" zīmola "Elektrum" klientiem maksa par elektroenerģiju pieaugs vidēji par 65%, tādējādi sadārdzinot rēķinu vidēji par 10-12 eiro mēnesī, stāsta AS "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.
No šodienas, 1. augusta, vairākās vietās Latvijā pieaug siltumenerģijas tarifs, maksa par ūdensapgādi un kanalizāciju, atkritumu apsaimniekošanas maksa.
Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Komunālo pakalpojumu cenu pieauguma apstākļos ir jādod iespējas iedzīvotājiem parādus nomaksāt pakāpeniski un bez sodanaudām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).
Dagdas iedzīvotājus, kuri dzīvo vienā no šīs Latgales pilsētas daudzdzīvokļu namiem, jo īpaši spēcīgi “plosa” energokrīze: par apkuri jāmaksā teju 700 eiro. Izmisušie iedzīvotāji dzīvo mājā, ko apkurina ar elektrību, kas šobrīd ir ļoti dārga. Seniori, cilvēki ar invaliditāti un ģimenes ar bērniem jūtas kā pamesti zem tanka un samīcīti, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu valstij piederošajiem uzņēmumiem uz ierobežotu laiku nepiemērot iedzīvotājiem soda procentus kavētu maksājumu gadījumā par piegādāto elektroenerģiju, dabasgāzi vai telekomunikācijas pakalpojumiem.
Daudzdzīvokļu namā Baldonē, Pasta ielā, dzīvo Rīgas denacionalizēto namu iedzīvotāji, kuri pirms 13 gadiem saņēma piedāvājumu ievākties pašvaldības dzīvoklī, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Saņemtie dzīvokļu rēķini cilvēkus dzen izmisumā, sociālajos tīklos pausts sašutums par valdības darbu, situāciju nereti salīdzinot ar deviņdesmito gadu pieticīgo dzīvošanu.
Šī gada 1.janvārī stājās spēkā izmaiņas dabas resursu nodokļa likmē par nešķiroto atkritumu apglabāšanu poligonos, kas ietekmē arī izmaksas par atkritumu izvešanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Reaģējot uz gaidāmo energoresursu cenu kāpumu, vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju ziemas sezonā centīsies komunālo maksājumu izmaksas samazināt, ieviešot taupības režīmu savās mājsaimniecībās, noskaidrojies siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma "Kingspan" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Valdība rīt, 30.novembrī, uzklausīs informatīvo ziņojumu par ieceri no nākamā gada samazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos par 65%, šodien preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes informēja Nacionālo apvienību pārstāvošā Saeimas deputāte Ilze Indriksone.