Protesti

Trīs lielās ASV pilsētās trešdien notika protesti, to dalībniekiem paužot sašutumu par policijas arestēta melnādaina vīrieša nāvi. Mineapolē, kur policijas aizturētais Džordžs Floids pirmdien zaudēja dzīvību, otro vakaru pēc kārtas protestu gaitā tika arī izlaupīti veikali un dedzinātas ēkas. Trešdien protestos Mineapolē piedalījušies tūkstošiem cilvēku. Izraisoties sadursmēm, policija likusi lietā gumijas lodes, asaru gāzi un trokšņa granātas. Protestētāji ielauzušies lielveikalā "Target" un to izlaupījuši. 46 gadus vecais Floids pirmdien Mineapolē tikai aizturēts, policijai izmeklējot apsūdzības par viltotas banknotes izmantošanu. Protesti sākās pēc tam, kad sociālajos medijos parādījās video ar Floida aizturēšanas gaitu. Video redzams un dzirdams, kā roku dzelžos saslēgtais Floids ir nogāzts zemē un saka, ka nevar paelpot. Viens no policistiem tur celi uz Floida kakla. Notikuma vietā redzami arī citi policisti.

Honkongas policija svētdien ar asaru gāzi un ūdensmetēju izklīdināja vairākus tūkstošus cilvēku, kas protestēja pret Ķīnas komunistu valdības plāniem pieņemt jaunu nacionālās drošības likumu, kas ierobežotu Honkongas autonomiju.

Jau ceturto gadu Rīgā 8. martā notiks Sieviešu solidaritātes gājiens. Šogad tā mērķis ir aicināt uz rīcību, proti, neklusēt par vardarbību, vai tā būtu seksuāla, emocionāla, fiziska, vai vardarbība skolā un darbavietā, tas, ko dēvē par mobingu un bosingu.

Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu šonedēļ dažādās vietās Latvijā norisināsies protesta akcijas, tostarp braucieni pa valsts galvenajiem autoceļiem ar smago tehniku vienībām, tādējādi bloķējot vai ierobežojot satiksmi dažādos ceļu posmos. Ņemot vērā plašo protesta akciju mērogu, Valsts policija pastiprināti uzraudzīs satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību notikumu norises vietās.

Jelgavnieki vakar protestēja Briselē, Strenču iedzīvotāji šodien bloķē centrālo tranzītielu, bet rīt ar reģionālās reformas gaitu neapmierinātie cilvēki dosies traucēt satiksmi uz galvenajiem valsts autoceļiem teju visā Latvijā.

Pedagogu arodbiedrība ir gatava atsākt sarunas par skolotāju darba samaksas kāpināšanu no šā gada 1. septembra – no 750 līdz 790 eiro. Ja, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem 12. martā, netiks gūts apliecinājums par solījumu pildīšanu, vairs atkāpšanās nebūs – tiks rīkotas protesta akcijas, brīdina arodbiedrība. Patlaban gan nekas neliecina, ka politiķi plānotu iepriekš apstiprinātā grafika ievērošanu.

Francijas premjerministrs Eduārs Filips sestdien paziņojis, ka valdība ir gatava atteikties no vispretrunīgāk vērtētā priekšlikuma prezidenta Emanuerla Makrona iecerētās pensiju sistēmas reformas īstenošanā, kas paredz pensionēšanās vecumu pilnas pensijas saņemšanai palielināt no 62 līdz 64 gadiem.

Radikāli noskaņotās arodbiedrības sestdien visā Francijā rīko piekto masu protesta akciju pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju reformu.

Francijā nerimstas protesti pret prezidenta Emanuela Makrona virzīto pensiju reformu.

Francijā turpinoties protestiem pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, policija ceturtdien likusi lietā asaru gāzi, lai izklīdinātu demonstrantus, kas bloķēja Parīzes autobusu parku.

Medicīnas māsa Ilze Ortveina ir tieša un vērtējumā nesaudzīga – aizejošais gads māsām sagādājis vilšanos – politiķos un sabiedrībā. Politiķos, kuri neievēro likumu un meklē aizbildinājumus savai neprofesionalitātei.

Viens no galvenajiem Honkongas protestu organizatoriem - Civilā cilvēktiesību fronte - paziņojusi, ka janvāra pirmajā dienā rīkos masu demonstrāciju.

Nīderlandē lauksaimnieki un celtnieki trešdien protestē pret valdības politiku cīņai ar piesārņojumu, uzskatot, ka šie pasākumi kaitē viņu darbam. Lauksaimnieki ar traktoriem nobloķējuši lielākos ceļus pie robežas ar Vāciju, kā arī novietojuši lauksaimniecības tehniku Hāgas centrā un pie ieejas tērauda rūpnīcā Ziemeļjūras piekrastē, ziņo Nīderlandes policija un mediji. Protesti Nīderlandē ir daļa no plašāka demonstrāciju viļņa, kas pāršalcis Eiropu, ietverot arī Francijas arodbiedrības, kas iestājušās pret prezidenta Emanuela Makrona pensiju sistēmas reformu.

Francijas lidostu darbinieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji otrdien pievienojušies streikam, ko, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, sākušas arodbiedrības, kas pārstāv Parīzes sabiedriskā transporta sistēmas darbiniekus.

Minskā vairāki simti cilvēku svētdien otro dienu pēc kārtas protestēja pret ciešākām valsts attiecībām ar Krieviju, informē ziņu aģentūra LETA. Svētdienas protesta akcijā pulcējās ap 500 cilvēku.

Franciju arī nedēļas nogalē sagaida transporta sistēmas paralīze, arodbiedrībām turpinot protestus pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Tūkstošiem cilvēku svētdien atkal izgājuši Honkongas ielās, lai pieprasītu demokrātiskas reformas. Vairākās vietās izcēlās protestētāju sadursmes ar policiju, kas lika lietā asaru gāzi un piparu aerosolus. Protestētāji savukārt apmētāja policistus ar ķieģeļiem un dūmu svecēm. Policija vairākus cilvēkus aizturēja. Lielākajā no trim demonstrācijām bija sapulcējušies tūkstošiem cilvēku, sākot no rūdītiem protestētājiem un beidzot ar veciem cilvēkiem un ģimenēm ar bērniem. Viņi pieprasīja īstenot piecas galvenās protestētāju prasības un izformēt policijas spēkus. Šie ir lielākie protesti, kādi notikuši kopš demokrātijas atbalstītāju uzvaras Honkongas rajonu padomju vēlēšanām 24.novembrī un ASV pieņemtā likuma, kurā pausts atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām Honkongā, kā arī atbalstīti Honkongas valdības pretinieku protestu dalībnieki. Policija aplēsusi, ka lielākajā demonstrācija piedalījās 16 000 cilvēku. Divās mazākajās demonstrācijās, no kurām viena notika pie ASV konsulāta, protestētāji pauda pateicību Trampam par minētā likumprojekta parakstīšanu un aicināja viņu piemērot sankcijas Honkongas līderei Kerijai Lamai un citām amatpersonām, kuras protestētāji apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos. Policija paziņoja, ka izmantojusi minimālu spēku protestētāju savaldīšanā. Lielākas sadursmes notika naktī no sestdienas uz svētdienu, kad protestētāji sacēla barikādes uz ielām un izdemolēja vairākus veikalus un restorānus. Sākotnējais protestu cēlonis jūnijā bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.

Pret valdību noskaņotie protestētāji ceturtdien ceturto dienu pēc kārtas paralizējuši daļu Honkongas, liekot slēgt skolas un bloķējot autoceļus, kā arī citus satiksmes savienojumus, lai traucētu ikdienas gaitas starptautiskajā finanšu centrā.

Simtiem cilvēku ievainoti un vairāk nekā 1000 aizturēti plašās nekārtībās Čīlē, trešdien paziņoja Iekšlietu ministrija. Valdības sastāva izmaiņas un pasākumi nevienlīdzības mazināšanai nav spējuši nomierināt protestu vilni, kas jau gandrīz mēnesi pārņēmis valsti. Otrdien un trešdienas naktī izlaupītas vairāk nekā 100 objekti, galvenokārt veikali un iepirkšanās centri, ziņu vietne "Emol" citē Iekšlietu ministrijas paziņojumu. Aizdedzinātas apmēra 30 ēkas un uzbrukts 20 policijas kazarmām. Tāpat aizdedzināti četri autobusi un sabojāti 49 policijas automobiļi. Ievainoti vidū ir 347 policisti un 46 protestētāji. Televīzijā pārraidītie kadri liecina, ka plaša vardarbība bijusi Antofagastā, kur sabruka kāda aizdedzināta ēka un nogāzti ceļazīmju stabi. Otrdien protesta gājienos piedalījās apmēram 250 000 cilvēku, tostarp 80 000 galvaspilsētā Santjago. Nemieri Čīlē sākās 18.oktobrī kā protesti pret metro biļešu cenu paaugstināšanu, bet drīz pārauga vardarbībā, kurā ir gājuši bojā 20 cilvēki.

Protestējot pret cietumsodu piespriešanas deviņiem separātistu līderiem, Katalonijas neatkarības atbalstītāji pirmdien nobloķējuši šoseju, kas savieno Spāniju ar Franciju.