Daudzās Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis sestdien lēnām pazeminās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Daudzās Latvijas upēs turpmākajās divās trijās dienās gaidāms palu maksimums, taču plūdu risks šogad ir zems. Saule un lietus pa dienu kausē ledus segu, pa nakti atkal piesalst – tie ir priekšnoteikumi miermīlīgai ziemas aiziešanai.
Saskaņā ar meteoroloģiskajām prognozēm no 5.aprīļa līdz 8.aprīlim Zemgales upēs gaidāms ūdens līmeņa celšanās maksimums, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Ledus uzlūšana Daugavā pie Daugavpils varētu sākties marta beigās, bet ledus iešanu tiek prognozēta laika posmā no 10.aprīļa līdz 14.aprīlīm, informēja Daugavpils pilsētas pašvaldībā.
Pavasara plūdu risks Latvijas teritorijā pašlaik tiek vērtēts zemāks nekā iepriekšējos gados, pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Šī gada pavasara pali būs mazāki nekā prognozēts iepriekš, plašāku teritoriju applūšana iespējama galvenokārt Daugavas un Lielupes krastos, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) atjaunotā palu prognoze.
Šobrīd atkusnis krietni atkausējis Latvijas upes, visvairāk – Lielupes baseina ūdeņus, kas nu jau pārņēmuši palienes. Daudzviet apdraudētas ir plašākas teritorijas, ir applūduši atsevišķi vietējās nozīmes ceļi, tomēr trauksmi hidrologi vēl neceļ. Turklāt situācija tuvākajās dienās var mainīties – it īpaši ņemot vērā tuvojošos aukstuma vilni. Tā ietekmē var veidoties ledus krāvumi, kas gan var apgrūtināt ledus iešanu, atkal iestājoties siltam laikam.
Lielā daļā upju ūdens līmenis ceturtdien pazeminās, citviet tas turpina pakāpeniski paaugstināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati.
Kā iepriekš ziņots, pēc stiprajām lietavām applūdusi atrakciju laukuma teritorija "Latvijas valsts mežu" dabas parkā Tērvetē. Tērvetes upīte, kas vasarās ir vien kā neliels strautiņš, izkāpusi no krastiem senajā upītes gultnē.
Tukuma un Engures novados applūdušas Slocenes palienes, un ūdens stāv Lauktehnikas mazdārziņu rajonā Tukumā. Tukuma novada pašvaldības izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis norāda, ka Slocenes palienēs atrodas mazdārziņu rajons, kur izbūvētas arī dažādas mājas. Lai arī mikrorajons ir applūdis, cilvēkiem palīdzība pašlaik nav bijusi nepieciešama, arī no pagasta pārvaldēm nav saņemta informācija par kritiskām situācijām.
Visos valsts reģionos trešdien turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs, daudzviet applūst palienes, vietām apdraudētas arī plašākas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pēc pagājušās nakts stiprajām lietavām applūdusi atrakciju laukuma teritorija "Latvijas valsts mežu" dabas parkā Tērvetē, informēja dabas parka tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Lilita Kauste.
Kūstot sniega masām, kas uzkrājušās laukā, applūdis un daļēji izskalots autoceļš Annenieki–Jaunpils (V1457) tā 1,7. km. Plkst. 14:00 autoceļš tiks slēgts satiksmei.
Marta nogalē prognozētais ilgstošas sals var palielināt plūdu draudus Daugavā pie Jēkabpils, atzina Jēkabpils pilsētas pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Andris Štolceris.
Kurzemē un Zemgalē otrdien turpinās straujš ūdens līmeņa kāpums upēs, tas sācies arī daudzviet Vidzemē un Latgalē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
2017. gada rudenī Latvijā bija ilgstoši un intensīvi nokrišņi, tādēļ ziemas sākumā upēs bija augsts ūdens līmenis un notece pārsniedza normu. Ilgstošs sals sākās janvāra pirmās dekādes beigās, kad Latvijas upēs intensīvi veidojās ledus. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija no -1,4 rietumos līdz -2,6°C austrumos. Tomēr sals nebija pietiekami bargs, lai paaugstinātas noteces apstākļos upes vienmērīgi aizsaltu, ziņo, meteo.lv.