Algu pieaugums šogad Latvijā gaidāms lēnāks nekā pagājušajā gadā, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti, komentējot ceturtdien publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām 2024.gadā.
Valstī notiekošais algu pieaugums aizvien vairāk nespēj nosegt tos robus, ko iedzīvotāju makos un kontos nodara straujais patēriņa cenu kāpums. Ar katru ceturksni strādājošo vidējais pirktspējas rādītājs, kas balstīts uz darba samaksas un patēriņa cenu izmaiņām, uzrāda aizvien lielāku kritumu. Šajā ziņā izņēmums nav bijis arī gada trešais ceturksnis.
Gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju apsver iegādāties savu mājokli vai jau ir tā iegādes procesā. Daļu uz šādu lēmumu pamudinājusi tieši pandēmijas laikā gūtā pieredze paplašināt dzīvojamo telpu vai rast risinājumus ar dažādu zonu izveidošanu, savukārt jau uzsāktu mājokļa darījumu krīze nav atcēlusi, noskaidrots nekustamo īpašumu attīstītāja SIA “YIT LATVIJA” veiktajā aptaujā. Tikmēr 55% gadījumu respondenti atzīst, ka pandēmijā piedzīvotais zaļās zonas tuvumu liek izvirzīt kā galveno kritēriju jauna nekustamā īpašuma iegādes laikā.
Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema un tas ir viens no iemesliem, kas neļauj pārtikas cenām kāpt vēl vairāk, ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam "Diena" atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Straujajam "trekno gadu" iepirkšanās bumam sekojis smags kritiens — tirgotāji lēš, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinājusies teju līdz 2004. gada līmenim, bet cenas —līdz 2007. vai pat līdz 2006. gada līmenim.