Straujajam "trekno gadu" iepirkšanās bumam sekojis smags kritiens — tirgotāji lēš, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinājusies teju līdz 2004. gada līmenim, bet cenas —līdz 2007. vai pat līdz 2006. gada līmenim.
Diskusijā, kuras dalībnieki apsprieda Latvijas pircēju iepirkšanās ieradumus, secināts — Latvijas iedzīvotāju ikdienas patēriņa līmenis, visticamāk, vairs būtiski nekritīsies, taču kādreizējā eiforija un „visatļaušanās” tik drīz neatgriezīsies. Eksperti pieļauj, ka dažus turpmākos gadus nebūs vērojama tik histēriska iepirkšanās mānija kā „labajos gados”.
Statistikas dati liecina, ka pēdējā gada laikā būtiski kritusies iedzīvotāju maksātspēja, kas vairumā gadījumu saistīts ar pieaugošo bezdarbu un ienākumu samazinājumu gan valsts, gan privātajā sektorā. Tai pašā laikā arī patēriņa cenu izmaiņu dati rāda – pretstatā 2008. gada inflācijai, Latvijas ekonomika ir iegājusi deflācijas ciklā, tātad cenas krīt un teorētiski tam vajadzētu kompensēt maksātspējas mazināšanos.
Tikmēr „Maximas” pārstāvis Ivars Andiņš uzsver, ka novērojumi lielveikalos patlaban liecina, ka pārtikas produktu patēriņš jau nokrities aptuveni līdz 2004. gada līmenim. Tiek prognozēts, ka šī lejupslīde apstāsies nākamā gada vidū, kaut tāpēc vien, ka būs sasniegts sava veida minimums – respektīvi, zemāk vairs nebūs, kur krist. Tāpat tirgotāji novērojuši, ka pircējiem raksturīgs tā dēvētais „dzelteno etiķešu sindroms” jeb priekšroka tiek dota precēm ar atlaidēm, kuru cenu norāda uz dzeltenas cenu zīmes. Turklāt daudz lielāku uzmanību pircēji sākuši pievērst cenu zīmes sadaļai, kurā redzama nevis vienības cena, bet cena par kilogramu – tādējādi salīdzinot, kas ir izdevīgāk.