Pensionāri

Pensionāru pacietības mērs ir diezgan tuvu tam, kad varētu notikt kaut kāds lūzums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS).

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) nolēmusi informēt Saeimas frakcijas un valdību par pensionāru stāvokļa pasliktināšanos un vairākiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai, piemēram, pensionāru valsts veselības aprūpes sistēmas izveidi un citiem labvēlīgākiem sociālajiem nosacījumiem pensionāriem, aģentūra LETA noskaidroja LPF.

No šodienas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) telpās varēs parakstīties par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu valsts pirmā līmeņa pensijām, informē iniciatīvas "Pensija bez nodokļa" pārstāvji.

Saeimas deputāte un partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa par pensionāru prioritātēm uzskata arī valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī ekonomisko attīstību.

Janvārī iedzīvotāji, kuri aizgāja pensijā 2010. gadā un kuriem nu ir likumiskas tiesības saņemt pārrēķinātu pensiju, tādu vēl nesaņems, jo janvārī tiek uzsākta pensiju pārskatīšana, bet vēl ne pārskatīto pensiju izmaksa. «Tas ir darbietilpīgs process, tāpēc ir pārejas periods un izmaksas jāveic ne vēlāk kā augustā,» Neatkarīgajai saka Valsts sociālās apdrošināšanas speciāliste Iveta Daine.

Šogad pensionēšanas vecums Latvijā tiek palielināts par trim mēnešiem un tagad pensijā varēs doties pēc 62 gadu un deviņu mēnešu sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvji.

Viens eiro un piecdesmit seši centi – šādu pielikumu pensijai pēc indeksācijas saņēmuši pensionāri.

Niecīga atbalsta dēļ Latvijas Pensionāru federācija (LPF) atteikusies no ieceres rīt, 17.oktobrī, rīkot plašu manifestāciju, to sasaistot ar Eiropā oktobra sākumā svinēto Senioru dienu.

Latvijas Pensionāru federācijai (LPF) un partijas "Vienotība" priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai vajadzētu satikties, lai pārrunātu trešdien, 19.augustā, pie Saeimas piketa laikā notikušo incidentu, uzskata LPF valdes locekle un vadītāja vietniece Dzintra Žilde.

Partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājai un Saeimas deputātei Solvitai Āboltiņai tomēr vajadzēja savaldīties pensionāru piketa laikā un neatsaukties protestētāju ūjināšanai, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.

Bērnībā cilvēks piedzīvo tā saucamo visvarenības ilūziju un bieži vien, ja cilvēks ir ilgu laiku politikā, tā tiek novērota arī politiķiem, tostarp partijas "Vienotība" līderei Solvitai Āboltiņai. Tādu viedokli radio "Baltkom" pauda ārsts-psihiatrs Ariels Rezņiks-Martovs, raksta portāls mixnews.lv

Dodoties uz pensionāru piketu pie Saeimas, seniori no Jelgavas novada spriež: politiķi lemj, ka skolās bērniem jāapgūst tikumības pamati, bet ko dara paši tautas kalpi – neciena vecus cilvēkus un nepārtraukti māna! Tam pierādījums ir valdības deklarācija, kurā pausta apņemšanās jau šogad pensijas indeksēt palielinātā apmērā, taču diemžēl ierosinājums veikt izmaiņas pensiju pārskatīšanā nav guvis politiķu atsaucību un reālas izmaiņas šajā jomā gaidāmas, visticamāk, tikai nākamgad.

Saeimā iesniegtie pensionāru paraksti būs stimuls lielākas pensiju indeksācijas iespēju meklēšanai 2016.gadā, jo ir skaidrs, ka šogad tīri tehniski to veikt nav iespējams, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs un Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS).

«Manā praksē ir daudz gadījumu, kad vecāka gadagājuma cilvēki sūdzas par vientulību. Vecuma nespēks, dažādas veselības problēmas un sāpes samazina veco cilvēku apmierinātību ar dzīvi. Viņos mīt bailes kļūt par apgrūtinājumu. Ģimene, tās atbalsts un labvēlīga apkārtējo cilvēku attieksme sirmgalvjiem nozīmē daudz,» norāda Veselības centra Vivendi ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko. Laimes un ģimenes attiecību mērījuma Amigo laimes indekss ietvaros veiktā aptauja liecina, ka katrs trešais sirmgalvis Latvijā jūtas vientuļš, turklāt, gadu skaitam pieaugot, arvien pastiprinās arī bailes palikt vieniem.

Saeima vienojusies par izmaiņām pensiju likumā, lai pārrēķinātu krīzes laikā piešķirtās pensijas, taču pagaidām nav pieņemts neviens konkrēts lēmums par to, kad un kā šīs pensijas pārrēķināt.

Kad finanšu ministrs Jānis Reirs divdesmit minūtes pensionāriem ir skaidrojis, kāpēc nevar palielināt tēriņus no sociālā budžeta, pensionāre Austra Kokoreviča no Rīgas viņu uzaicina: atnāciet un pastāstiet to pensionāra tukšajam ledusskapim.

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas un attiecīgi palielinātas, sākot no 2016. gada, šādu lēmumu pieņēmusi Saeima, grozot likumu Par valsts pensijām.

Mediķi var braukt uz Norvēģiju un strādāt tur par ārstiem un medicīnas māsām, skolotāji var braukt uz Angliju strādāt kādu fizisku darbiņu – par pastniekiem vai pie konveijera, vai par apkopējām, kareivji var pieteikties franču ārzemnieku leģionā, kur labi maksā. Visiem, kas ir darbspējīgā vecumā un pie veselības, ir kāda izeja, ja nabadzība jau kļuvusi neizturama.

Ir panākts pozitīvs kompromiss, jo notiks negatīvā koeficienta mazināšana - tā pārrēķināšana jau ar nākamo gadu, pastāstīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš (ZZS).

Tam, ka joprojām tiek piešķirtas ļoti mazas pensijas, ir vairāki iemesli, lai gan esot skaidrs, ka pensionāri no savām pensijām ir zaudējuši jau 15 līdz 20 eiro, intervijā skaidro Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Andris Siliņš.