Pensionāru cerības ekonomikas ministrs nepiepildīs
 
©Ilze Zvēra/F64

Iespējams, cerot uz priekšvēlēšanu laiku, kas politiķos mēdz pamodināt vēlmi par katru cenu izpatikt vēlētājiem, Latvijas Pensionāru federācija mudina valdību atmaksāt iedzīvotājiem naudu, ko tie pārmaksājuši nu jau par neveiksmīgu atzītās elektrības obligātā iepirkuma komponentes ietvaros.

Šādu nostāju Latvijas Pensionāru federācija (LPF) apstiprinājusi valdes sēdē. Cita starpā pensionāri lūdz valdību pārskatīt elektrības obligātā iepirkuma komponentes politiku. LPF skatījumā valsts enerģētikas politika, ieviešot OIK, maksu par elektroenerģiju ir padarījusi neprognozējamu, «radot situāciju, ka vecākās paaudzes iedzīvotāji daudzos gadījumos ir spiesti atteikties no elektroenerģijas lietošanas nepieciešamajā apjomā [..] OIK turpinām maksāt par elektroenerģiju, kurai nav nekāda sakara ar atjaunojamiem un valsts iekšējiem energoresursiem - ūdens, vējš, saule», uz maksājuma kļūdaino raksturu norāda federācija.

Taču pensionāru cerībām nav lemts piepildīties. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādīja, ka OIK sistēmas izvērtēšana, kā rezultātā plānots no OIK atteikties pavisam, jau ir sākta, bet solīt jau iztērēto līdzekļu kompensāciju nav iespējams. «Jau iecerētie darbi ir finansiāli ļoti ietilpīgi, lai varētu runāt par kaut kādām kompensācijām,» uz līdzekļu atmaksu neiespējamību izvairīgi, bet nepārprotami norāda ministrs.

Vienlaikus viņš informēja, ka Ministru kabinets šodien izveidos viņa rosināto darba grupu, kurai nākamo trīs mēnešu laikā jāizvērtē OIK sistēmas ietekme uz tautsaimniecību un iespējamie scenāriji, kā no OIK ar laiku atteikties pavisam.

24 personu lielajā grupā būšot visu iesaistīto ministriju, sociālo partneru, uzņēmēju un akadēmisko spēku pārstāvji, kuriem līdz 1. augustam būs ne tikai jāizpēta OIK ietekme uz tautsaimniecību, bet arī jāizstrādā scenāriji, kā no šīs ligas atbrīvoties pavisam. Augusta sākumā paša ministra vadītā grupa ministrijā iesniegšot sava darba augļus, kuru vētīšanai A. Ašeradens atvēlējis mēnesi, lai jau septembrī - mēnesi pirms vēlēšanām - ministrijas sagatavotos likumprojektus iesniegtu valdībā.

Ministrs uzskata, ka vērojamas optimistiskas pazīmes, ka ne tikai valdībā, bet arī uzņēmēju vidū jaunās sistēmas ieviešanai ir atbalsts. Par to liecinot kaut vai tas, ka beidzot panākta vienošanās, kas nosaka, ka koģenerācijas stacijām dažu gadu laikā būs jāpanāk, lai 90% to ražotās elektrības blakusprodukta - siltuma - tiek izmantots lietderīgi. Pašlaik koģenerācijas stacijas ar pašvaldībām var slēgt tikai apņemšanās protokolu, ka siltums kādreiz netiks vienkārši izpūsts gaisā.

Ņemot vērā, ka A. Ašeradena plāni, kurus vienbalsīgi atbalstījušas visas koalīciju veidojošās partijas, sniedzas līdz vēlēšanām, neizbēgami var rasties priekšstats, ka šis ir tikai labs priekšvēlēšanu gājiens. Jo vairāk tāpēc, ka OIK kontekstā valsts saistības uzņēmusies līdz pat 2034. gadam, bet, laužot tās pirms laika, valsts gandrīz ar garantiju iedzīvosies daudzos dārgos tiesas procesos. Taču A. Ašeradens uzskata, ka par to spriest, pirms darba grupa nākusi klajā ar saviem slēdzieniem, ir pāragri.

Vienlaikus viņš norāda, ka pašlaik koalīciju veidojošās partijas (Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība) ir gatavas sastrādāties arī nākamajā valdībā, tādēļ, lai iecere pēc 13. Saeimas vēlēšanām neizčākstētu, vēlētājam ir jāizdara pareizie secinājumi. A. Ašeradens nenoliedz, ka viņa iniciatīva būs daļa no priekšvēlēšanu cīņas, taču jautājums esot daudz nozīmīgāks.