Pāvilosta

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi "mājas-kuģa" īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu. Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu "māju-kuģi" aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. 

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas "māja-kuģis" ir atzīstama par būvi, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Šodien Pāvilostas novadā, "mājas-kuģa" atrašanās vietā ieradīsies mērnieki no SIA "Latvijasmernieks.lv", lai apsekotu īpašumu robežas, informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Ministru kabineta ieskatā, lai risinātu "mājas-kuģa" situāciju Pāvilostā, grozījumi Zvejniecības likumā un citos normatīvajos aktos nav nepieciešami, teikts otrdien valdības atbalstītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā atbildes vēstule Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Trešdien, 14.martā, Pāvilostas novadā, "mājas-kuģa" atrašanās vietā ieradīsies mērnieki no SIA "Latvijasmernieks.lv", lai apsekotu īpašumu robežas, informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

"Mājas-kuģa" īpašnieks Argods Lūsiņš solījis Pāvilostas novada pašvaldībai jūras krastā esošo objektu aizgādāt prom ne vēlāk kā līdz 1.jūlijam, un īpašnieka līdz šim veiktās darbības situācijas risināšanā rada iespaidu par šī nodoma nopietnību, sacīja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons ("Mēs savam novadam").

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien noraidīja grozījumus Pāvilostas "mājas-kuģa" radīto neskaidrību novēršanai, jo deputāti uzskata, ka piedāvātais jaunais regulējums var radīt problēmas mazajiem zvejniekiem.

Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas-kuģa īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš sola būvi aizvākt, uzsverot, ka tā nekad arī neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma".

Atbilstoši likumam, Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas - "kuģa" statuss joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontons, norādīja Latvijas Jūras administrācijas (JA) pārstāve Sarma Kočāne.

Pāvilostas novada Sakas pagastā jūras krastā uzbūvētā māja-kuģis, visticamāk, būs jānojauc vai jāielaiž ūdenī, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pāvilostas novada pašvaldība aicinājusi Latvijas Jūras administrāciju (JA) un ēkas-"kuģa" īpašnieku skaidrot jūras krastā esošā objekta pašreizējo statusu, informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons ("Mēs savam novadam").

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija prasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pēc nedēļas piedāvāt iespējamas likumu izmaiņas, lai nebūtu iespējamas līdzīgas situācijas kā ar māju-kuģi Pāvilostas novadā jūras krastā.

Izrādās, ir arī otra māja-kuģis. Tikai atšķirībā no sava skandalozā līdzinieka Kurzemes stāvkrastā tas patiešām atrodas ūdenī – Lielupē. Juridiski legāli ir abi.

Vakar milzu ažiotāžu izraisīja laikraksta "Kursas laiks" publikācija, ka Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas atzīta par kuģi būvniecības stadijā.

Ēka - "kuģis" Pāvilostas novadā jūras krastā palikt nedrīkst, pauda Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons ("Mēs savam novadam").

Kopš vakardienas plašsaziņas medijos ar apbrīnojamu uzstājību tiek izplatīts viedoklis, ka Pāvilostā esot uzbūvētā ēka jūras krastā, kura nekādi nelīdzinoties kuģim. Vai tas ir tiesa? Atbildēsim uz dažiem pamatjautājumiem – pirmais, vai šī stiklotā konstrukcija peld un turas uz ūdens? Atbilde ir jā, tā atbilst visām tehniskajām kuģošanas prasībām, tā sekmīgi peld un ilgstoši turas uz ūdens. Tādēļ tā ir reģistrējama kuģu reģistrā atbilstoši tiesību normu prasībām. Otrs jautājums, vai šai konstrukcijai ir ārēju komunikāciju pievadi, piem., ūdens, kanalizācija? Atbilde – nē, nav, jo kuģiem tādas nav (izņemot īslaicīgu pieslēgumu ostā, vai citam kuģim, piem., balastūdeņu novadīšanai). Un trešais, vai kuģim būvniecības stadijā bija atļauts atrasties attiecīgajā vietā? Atbilde ir jā, jo to nosaka likumdošana.

Kā iepriekš ziņots, izskanējusi informācija par to, ka Pāvilostā dažus metrus no jūras ir uzbūvēta māja un tiesā ir pierādīts, ka tas ir kuģis. Piektdien Administratīva tiesa publiskojusi fotogrāfijas, kurā redzams, kā 2011. gadā būve tapa.

Lai gan medijos izskanējis, ka Pāvilostas pludmales stāvkrastā uzceltā māja juridiski atzīta par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, skaidro Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna.

Administratīvā tiesa nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, šorīt Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne.

Būvniecības stadijā esošs kuģis nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē, skatot strīdu starp Valsts vides dienestu (VVD) un miljonāram Argodam Lūsiņam piederošo uzņēmumu SIA "Alco" par tā veiktu būvniecību jūras krastā, secinājusi tiesa.