Kuģim ir tiesības būt stiklotam

© Publicitātes foto

Kopš vakardienas plašsaziņas medijos ar apbrīnojamu uzstājību tiek izplatīts viedoklis, ka Pāvilostā esot uzbūvētā ēka jūras krastā, kura nekādi nelīdzinoties kuģim. Vai tas ir tiesa? Atbildēsim uz dažiem pamatjautājumiem – pirmais, vai šī stiklotā konstrukcija peld un turas uz ūdens? Atbilde ir jā, tā atbilst visām tehniskajām kuģošanas prasībām, tā sekmīgi peld un ilgstoši turas uz ūdens. Tādēļ tā ir reģistrējama kuģu reģistrā atbilstoši tiesību normu prasībām. Otrs jautājums, vai šai konstrukcijai ir ārēju komunikāciju pievadi, piem., ūdens, kanalizācija? Atbilde – nē, nav, jo kuģiem tādas nav (izņemot īslaicīgu pieslēgumu ostā, vai citam kuģim, piem., balastūdeņu novadīšanai). Un trešais, vai kuģim būvniecības stadijā bija atļauts atrasties attiecīgajā vietā? Atbilde ir jā, jo to nosaka likumdošana.

Pirms publiski pavisam tiks mēģināts nolinčot plaši pazīstamu darba rūķi (atļaušos tā nosaukt zināmo uzņēmēju), apmelojuma pasūtījuma autori pavisam piemirsuši, ka tieši šāds kuģis jau ilgstoši peld un uzturas Jūrmalā, pie Lielupes tilta, notauvots pie krasta. Kā jau izklaides kuģis tas tiek izmantots dažādiem pasākumiem, bet neapšaubāmi tas pilda kuģa prasības un tādēļ reģistrēts kā peldlīdzeklis.

Manuprāt, tā vietā, lai bez jebkādas iedziļināšanās faktos un ticot pirmajiem pasviestajiem izdomājumiem, izdarītu nosodījumu, būtu jāizprot faktus. Tad, kad tie būs izprasti, būs nepārprotami skaidrs, ka šādi peldlīdzekļi ir pieļaujami un tie ir pat nepieciešami - peldoša māja (kā to nosauca kāds) uzlabo vidi, attīsta tūrismu, šādas konstrukcijas būvniecībai nepieciešami speciālisti (tiek radītas darba vietas), kas viss kopumā rezultējas tautsaimniecības attīstībā. Varam jau mēs, protams, palikt pie tā, ka neko un nekur būvēt nedrīkst, pat ne savā īpašumā un pat ne savu laivu, bet tad nebrīnamies, ka Latviju daudzi pamet, te darīt neesot ko, un te arī laiku jauki nevarot pavadīt.

Ieskatam pievienoju attiecīgo foto no Jūrmalas, kurā uzskatāmi redzama “peldošā māja”, tieši tāda, kāda tā ir Pāvilostā. Kuģi būtu nevis jāsagriež, bet arī turpmāk jārada jauni. Ceru, ka tādi kuģi būs vairāki, kas greznos mūsu ūdeņus, jūru un kurus varētu eksportēt.

Zvērināts advokāts Viktors Tihonovs

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais