Atbildīgie dienesti: Pāvilostas mājas-kuģa statuss joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontons

© rekurzeme.lv

Atbilstoši likumam, Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas - "kuģa" statuss joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontons, norādīja Latvijas Jūras administrācijas (JA) pārstāve Sarma Kočāne.

Viņa informēja, ka otrdien JA inspektors vizuāli no ārpuses apsekoja būvi Pāvilostas novadā, tomēr ēkas - "kuģa" statuss joprojām nav mainījies. "Tā ir JA labās gribas izpausme, jo neviens normatīvais akts neparedz šādu [apsekošanas] darbību - juridiski to var pieprasīt īpašnieks, un tas ir maksas pakalpojums. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, šis objekts joprojām ir būvniecības stāvoklī esošu kuģu grāmatā ierakstīts būvniecības stadijā esošs pontons. Statusu var mainīt īpašnieks," skaidroja Kočāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka atbilstoši viņas rīcībā esošajai informācijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā trešdien notiks sanāksme par nepieciešamajām risinājumiem konkrētajā situācijā.

Minētajā sanāksmē piedalīsies vairāku ministriju un institūciju pārstāvji, arī no JA. "Tas ir vienīgais, ko var darīt JA, jo, pretēji Pāvilostas pašvaldības vadītāja paustajam viedoklim, JA nevērtē, uz kādas zemes atrodas būvniecības stadijā esoša peldoša konstrukcija, neakceptē konstrukcijas atrašanās vietu un neizsniedz atļaujas konstrukcijai kaut kur atrasties. JA kompetencē ir tikai pati konstrukcija, ko inspektoram uzrāda īpašnieks," uzsvēra JA pārstāve.

Kā ziņots, Pāvilostas novada pašvaldība aicinājusi JA un ēkas-"kuģa" īpašnieku skaidrot jūras krastā esošā objekta pašreizējo statusu.

Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons ("Mēs savam novadam") aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka pašvaldība vēstules ar aicinājumu skaidrot, vai objekts joprojām skaitās "kuģis būvniecības stadijā", adresātiem nosūtījusi pirmdien. To, kad varētu saņemt uz tām atbildes, Kristapsons nevarēja prognozēt.

"Ja tas joprojām ir kuģis būvniecības stadijā, tad mūsu rokas ir par īsām," iepriekš atzina Kristapsons. Neskaidrības par objekta pašreizējo statusu radušās, jo, lai gan tas nav ierakstīts kuģu reģistrā, tomēr pašvaldības rīcībā ir JA izziņa, kas apliecina, ka objekts tā būvniecības sākumposmā atzīts par kuģi būvniecības stadijā. "Vēlamies saprast, vai tas joprojām skaitās kuģis būvniecības stadijā, vai arī šis statuss ir anulēts un tādā gadījumā jau tā ir nelegāla ēka," teica domes priekšsēdētājs.

Laikraksts "Kursas laiks" iepriekš vēstīja, ka Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas iepriekš atzīta par kuģi būvniecības stadijā.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA "Alco" saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, arī tiesvedības materiālos atrodama izziņa, ka konstrukcija ir "kuģis būvniecības stadijā".

Kā apstiprināja Administratīvajā rajona tiesā, 2013.gada 6.februārī tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA "Alco" bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā "Oļi" Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas (netālu no vietas, kur vēlāk tapa objekts uz valstij piederošās zemes) bija novietojusi "metāla režģu un pontonu konstrukciju". Kā liecina "Firmas.lv" informācija, degvielas tirgotāja "Alco" īpašnieks ir Argods Lūsiņš. "Dienas Biznesa" apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.

Administratīvā tiesa gan nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, iepriekš Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne.

Tiesnese skaidroja, ka tiesa nekad nav vērtējusi, vai pabeigtā ēka ir vai nav kuģis, bet gan vērtēja, vai konkrētajā vietā drīkstēja notikt kuģa būvniecība.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais