Kuģis kā māja: Kāpēc taisnīgi un likumīgi nav viens un tas pats?

Izrādās, ir arī otra māja-kuģis. Tikai atšķirībā no sava skandalozā līdzinieka Kurzemes stāvkrastā tas patiešām atrodas ūdenī – Lielupē. Juridiski legāli ir abi.

Miljonāram Argodam Lūsiņam piederošā firma Alco ir atradusi spraugu likumos, lai starp Ulmali un Labragu pašā jūras stāvkrastā likumīgi uzsēdinātu stiklotu paviljonu. Vieta ir tik nomaļa, ka šī būve nevienam pat teorētiski nevar traucēt, arī dabai nekāda skāde netiek nodarīta. Taču viltība, ar kādu naftas uzņēmējs paplašinājis savu miera ostu, radījusi pamatīgu traci.

Izlemt var tikai Lūsiņš

Vairākas iesaistītās institūcijas un iestādes - katra rāda ar pirkstu uz citu. Rausta plecus, taujātas, vai namiņam tagad jāpazūd un kurš to var izlemt. Taču juridiski šis burvīgais paviljons joprojām ir «būvniecības stadijā esošs kuģis» - pontons. Tā minēts Latvijas Jūras administrācijas izsniegtajā izziņā. Un, cik ilgi jāturpinās pontona būvniecībai, nevienā likumā nav noteikts, tāpat kā māju to var «būvēt» bezgalīgi. Tātad tikai A. Lūsiņš pats var izlemt, vai to jebkad nolaist ūdenī un reģistrēt jau kā kuģi.

Ekrānšāviņš no avīzes

Izrādās, ka Lielupē uzņēmumam ir otra tāda pati māja-kuģis. Vienu pontonu sākts būvēt 2011. gadā otru - 2012. Taču, kurš no abiem nolikts Kurzemes stāvkrastā, nav zināms. Tagad šāda viltība nevarētu izdoties, jo Jūras administrācija, reģistrējot jebkādu kuģojamo līdzekļu būvniecību, prasa uzrādīt tā pielietojuma mērķi, arī pontoniem. Peldoša māja Lielupē šādam nolūkam droši vien derētu, bet saulrietu vērošana stāvkrastā diezin vai tiktu akceptēta.

Zeme nav privāta

Vēl viens skandalozs aspekts šajā stāstā ir tas, ka paviljons nemaz neatrodas uz privātas zemes, bet gan Baltijas jūras tauvas joslā. Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons spriež, ka tātad par nelūgto objektu būtu jāuztraucas Finanšu ministrijai. Taču tā neuztraucas, bet norāda, ka par piejūras zemi atbildīgs uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi. Savukārt nekustamie īpašumi atsaucas uz Zemes pārvaldības likumu - «vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai». Bet arī tādā gadījumā pašvaldība neko nevar padarīt, jo Zvejniecības likums atļauj tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošanu, būvi un remontu. Šodien Pāvilostas mērs tiekas ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Varbūt uzzinās, kurš gudrinieks likumā iestrādāja normu, ka tauvas joslā kuģus drīkst būvēt. Pašvaldība par šo robu likumā ziņojusi Valsts vides dienestam jau 2011. gadā. Bet robs ciet nav aiztaisījies līdz pat šim brīdim, un nebūs brīnums, ka A. Lūsiņa piemēram sekos arī citi romantiski noskaņoti tējas dzērēji.

Gaidāms nekas

Par māju-kuģi līdz šim izteikušies ir visi, kam nav slinkums, izņemot pašu īpašnieku. Tāpēc Neatkarīgā vērsās viņam piederošajā naftas kompānijā Kurzemes degviela. Tur jautājumi laipni tika uzklausīti, taču pie atbildēm tā arī netikām. Arī pašvaldības vadītājs mēģinājis sazināties ar A. Lūsiņu, taču nesekmīgi. Tagad tiek sūtīta oficiāla vēstule. Un arī Latvijas Jūras administrācijai - lai paskaidro, kāds ir būves aktuālais statuss. Tas, kā noskaidroja Neatkarīgā, joprojām ir iepriekšējais, proti, būvniecības stadijā esošs kuģis-pontons. Un tas nemainīsies, kamēr to nevēlēsies īpašnieks.

Piektdien māju-kuģi apsekoja Liepājas reģionālās vides pārvaldes darbinieki. Kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš stāsta, ka apakšā ir tā pati konstrukcija, kas tika apskatīta pirms dažiem gadiem, - pontoni un režģis -, tikai tagad apšūti un pa virsu uzlikts stiklots stāvs. Ūdens un kanalizācijas pievadu neesot. Vien elektrības kabelis, kas atvilkts vēl būvniecības laikā. Kaitējums dabai nav konstatēts.

Arī vides pārvalde pašvaldībai oficiāli taujās, kāds ir būves statuss. To pašu, ko pašvaldība - Jūras administrācijai. Kas notiks, kad visi statusu uzzinās? Visticamāk, nekas.