Lai gan dzīvnieku patversmēs parasti nonāk suņi un kaķi, nereti patversmes darbiniekus pārsteidz ne tikai Latvijas savvaļas dzīvnieki, bet arī ļoti eksotiski „mīluļi”.
Patversmē dzīvnieki nonāk, jo cietuši no cietsirdības, vai saimnieks nav varējis par viņiem parūpēties- viņi ir palikuši bez aprūpes, mājām un bez iespējām tālāk dzīvot bez cilvēka rūpēm.
Decembrī galvaspilsētas naktspatversmju pakalpojumus izmantojušas vidēji 702 personas dienā, kas ir par 15,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2013.gadā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Valsts policijas koledžas kadeti apciemoja Juglas dzīvnieku patversmes Labās mājas iemītniekus, lai palīdzētu patversmes ikdienas darbos un nodotu studentu saziedotās lietas iemītnieku labsajūtai.
Ja pie kokiem piesietu bērnunama audzēkņus vai večukus no nabagmājas un liktu izvēlēties, kuram paveiksies tikt pie īstas ģimenes, rezultāts būtu tas pats – televīzijas šovus patērējošā sabiedrība polarizētos raidījuma atbalstītājos un noliedzējos, tāpat kā tas pašlaik notiek ar šovu Suns meklē mājas. Kas tad ir svarīgāk? Lai daži dzīves pabērni teatrālā un varbūt neētiskā ceļā tiek pie mājām, vai tas, ka pie mājām netiek neviens, toties viss paliek ļoti ētiski un galvenais – nemanāmi.
Šarpeju šķirnes suņvīrs ilgstoši klaiņojis Skrundas novada Raņķu pagastā. Ja nu kādam suns tomēr pazudis, nevis apzināti pamests vai mierīgi laists brīvsolī, gaidot, kad pats atnāks mājās, ziniet, ka rējējs ir drošībā un viegli atrodams.
Mazais suņu puika atrasts klaiņojam. Žņaudzošā, pārāk mazā kaklasiksna liek domāt, ka mazsunis mājas pazaudējis jau pasen vai arī viņa «saimniekiem» nav pieticis prāta augošam sunim sarūpēt piemērota izmēra siksnu.
Palielā auguma suņvīrs vecumā līdz trīs gadiem izskatās maldinoši, proti, viņu ieraugot, jādomā par nopietnu sargsuni, taču savā būtībā rējējs ir liels mīļums.