Sekojot Valsts prezidenta iniciatīvai koriģēt kārtību, kādā no valsts budžeta tiek finansētas politiskās partijas, Saeimas deputāti nav tik nadzīgi kā lemjot par šī finansējuma piešķiršanu. Ir gan izskanējusi vēlme pieņemt grozījumus steidzamības kārtībā, taču vairākums deputātu šai iecerei nepiekrīt – nepieciešami visi trīs lasījumi. Arī citi jutīgi jautājumi kavē šī likumprojekta izskatīšanu.
Tas, vai 13. Saeimā ievēlētajām partijām vajadzētu pašām sev palielināt no valsts budžeta pienākošos finansējumu, tuvākajā laikā tiks vērtēts caur ietekmes uz valsts budžetu prizmu. Šādu lēmumu trešdien vienbalsīgi pieņēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti.
Tieslietu ministrija (TM) rosina mainīt regulējumu, kas nosaka, kādos gadījumos partijām var apturēt valsts finansējuma piešķiršanu - ja līdz šim to apturēja, ja politiskais spēks bija pretlikumīgi izmantojis vairāk nekā 10% no kopējā gada laikā piešķirtā valsts finansējuma, tad turpmāk rosināts valsts maksājumus apturēt, ja politiskās organizācijas pretlikumīgi būs iztērējušas vismaz 30 000 eiro.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, savākti vairāk nekā 10 000 paraksti.
Nepilnas diennakts laikā ļoti plašu sabiedrības atbalstu - virs 1500 parakstiem - ir guvusi Jāņa Jēkabsona iniciatīva platformā ManaBalss "Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās - 14. Saeimas - ievēlēšanai".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nākamā gada budžets sasniegs 11,9 miljonu eiro, kas būs par 5,7 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina piektdien valdībā apstiprinātais budžeta plāns.
Partiju finansēšanas no valsts budžeta kārtību ieviešot pakāpeniski, koalīcijas partijas vienojušās vienu miljonu eiro nākamajā gadā piešķirt sabiedriskajiem medijiem, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu medijiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pusmiljons latu gadā politisko partiju uzturēšanai varētu būt kas tāds, ko vēlētāji nesaprastu – tā savu piesardzību jo sevišķi vēlēšanu gadā, runājot par partiju finansēšanu no valsts budžeta, skaidro politiķi, kas ieceri mainīt finansēšanas sistēmu jau no 2011. gada neatbalsta.
Partiju finansēšana no valsts budžeta, par ko vakar vienojās Ministru kabineta komitejas sēdē, būšot viens no veidiem, kā mazināt partiju atkarību no ziedotājiem. Lai gan arī turpmāk netiks izslēgta iespēja partiju finansēt no biedranaudām un ziedojumiem, vismaz politiskās organizācijas administratīvajām izmaksām nauda būtu nodrošināta, kas partijām neliktu to izmisīgi meklēt citur.