Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

13.Saeimas deputātus aicina nesteigties ar partiju finansējuma palielināšanu

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Nepilnas diennakts laikā ļoti plašu sabiedrības atbalstu - virs 1500 parakstiem - ir guvusi Jāņa Jēkabsona iniciatīva platformā ManaBalss "Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās - 14. Saeimas - ievēlēšanai".

Platformā ManaBalss ir iesniegts aicinājums 13. Saeimas deputātiem nesteigties ar partiju finansējuma palielināšanu, iekams nav atrisināti akūtie mediķu un pedagogu atalgojuma jautājumi.

Iniciatīvas autors Jānis Jēkabsons norāda, ka partiju finansēšanas būtiskais palielinājums jau sākot ar nākamā gada 1. janvāri ne tikai radīs nopietnus draudus demokrātijai, dramatiski palielinot plaisu starp Saeimā ievēlēto un jauno partiju dzīvotspēju, bet arī demonstrēs valdības un Saeimas nihilistisku attieksmi pret nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Iesniedzējs norāda uz to, ka sabiedrības līdzdalība šā likumprojekta sagatavošanas gaitā bija ierobežota tā steidzamības dēļ. Tāpēc iniciatīvas autors aicina sabiedrību izteikt savu viedokli par to, vai partijām tiešām būtu nepieciešams būtiski palielināt finansējumu jau no nākamā gada un cer, ka Saeimas deputāti ņems vērā sabiedrības bažas.

Kamēr nav izpildīti vēlētājiem dotie solījumi, kamēr netiek pildīti likumos paredzētie pienākumi paaugstināt algu pedagogiem un medmāsām, politiskās partijas nedrīkst pašas sev piešķirt avansu uz vēlētāju uzticības rēķina, uzskata autors.

Konteksts: Saeimas darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", kas tostarp paredz no 2020.gada 1.janvāra būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu politiskām partijām. Ja līdz šim par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi partijas, kuras bija pārvarējušas 2% slieksni, saņēma 0,71 euro, tad līdz ar jaunajiem grozījumiem finansējums palielināsies līdz 4,50 euro par katru balsi. Papildus šim, partijas, kuras ir pārvarējušas 5% slieksni, katru gadu no valsts budžeta saņems 100 000 euro.

Šim mērķim no valsts budžeta katru gadu tiks atvēlēti 4,5 miljoni euro līdzšinējo 600 000 euro vietā.

Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot 4 miljonus eiro.

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko uzsvēra, ka šis ir ciniskākais dokuments budžeta paketē. Viņa norādīja, ka šī likumprojekta virzīšana ir liela izšķiršanās par to, kā izskatīsies koalīcija. "Kā jūs saviem vēlētājiem paskaidrosiet, ka jums vienkārši vajag vairāk naudas kūkām un baloniņiem priekšvēlēšanu kampaņās?"" vaicāja deputāte.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka katram budžetam parasti tiek atrasts kāds apzīmējums, ko tas raksturo. Viņa piedāvāja, ka budžeta apzīmējums varētu būt "Dāvana vājākajam", uzsverot, ka Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets un partijas saņems lielus finanšu līdzekļus. Ironizējot par likumprojektu, politiķe uzsvēra, ka likumprojekts liek domāt, ka izmēram ir nozīme, jo liels ir skaists: "Mazās pašvaldības mums nevajag, par ko liecina administratīvi teritoriālā reforma, mazās skolas nevajag un mazās partijas arī ne," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Minētais likumprojekts, izskatot budžeta likumprojektu paketi, piesaukts ne vienu vien reizi, uzsverot, ka ar to deputāti izrāda cinisku attieksmi pret bērniem, invalīdiem, bāreņiem, audžuģimenēm un citiem, kuru finansēšanas kārtības tāpat ietvertas budžeta likumprojektu paketē.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru (pašreiz - 50 minimālās mēnešalgas), kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.