Upēs turpinās pali, kūst sniegs un ledus, un upju notece turpinās palielināties, vien daļā Kurzemes upju tā jau sāk samazināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) publiskotā informācija.
Rietumu daļas upēs daudzviet ledus jau izgājis vai turpinās ledus iešana, vietām izveidojas sastrēgumi.
Ņemot vērā paaugstinātus palu un plūdu riskus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju aicina visā Latvijā sasaukt pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju sēdes, aģentūru LETA informēja VUGD.
Patēriņā arvien vairāk nonākot enerģijai no atjaunojamajiem resursiem, var prognozēt, ka tendence būs mērens elektrības cenu samazinājums, video intervijā aģentūrai LETA prognozēja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Tomēr nebūtu prātīgi atteikties arī no līdzšinējām tehnoloģijām, un, kamēr vien nav notikusi zaļā ūdeņraža revolūcija, nekas labāks par termoelektrocentrālēm (TEC) nebūs, atzīst "Latvenergo" vadītājs.
Reaģējot uz sinoptiķu prognozēm par strauju temperatūras paaugstināšanos un lietu, atbildīgie dienesti gatavojas paliem. Tie šogad varētu būt ilglaicīgi, turklāt pārvērsties plūdos ar postošākām sekām nekā iepriekšējos gados. Vai atbildīgie dienesti, ir gatavi palu sezonai, devās noskaidrot 360 TV Ziņas.
Kūstošā sniega dēļ Latvijas upēs paaugstinās ūdens līmenis, pēdējās dienās tas straujāk noticis Kurzemē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.
Marta pirmajās dienās Latvijas rietumu un centrālajos rajonos kusīs sniegs un ledus, tādēļ paaugstināsies ūdenslīmenis, sāks applūst upju palienes un zemākās vietas, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidrologi.
2026. gada bargā ziema ar ievērojamu sniega apjomu un ledus biezumu daudzviet Latvijā ir radījusi apstākļus tam, ka atkušņa laikā varētu veidoties plaši un bīstami pali ar potenciāli augstu ūdens līmeni, ievērojami palielinot pavasara plūdu risku, ziņo Zemkopības ministrija.
Ledus lūšana un iešana šogad notiks ar paaugstinātu ledus sastrēgumu un applūšanas risku, taču būtiska nozīme būs pavasara laikapstākļiem, aģentūra LETA prognozēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Latvijā, kā arī Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā sniega ir maz, tādēļ plaši pali šopavasar nav gaidāmi, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Atkušņa un nokrišņu ietekmē nākamās nedēļas pirmajā pusē gaidāma strauja ūdenslīmeņa paaugstināšanās un palieņu applūšana valsts rietumu un centrālās daļas upēs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Lai arī atsevišķos upju posmos notece jau stabilizējusies vai pazeminās, kopumā ūdenslīmeņa maksimums vairākās upēs iestāsies tikai gada nogalē, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Augšdaugavas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti nolēmuši valdībai lūgt 529 000 eiro šī pavasara palu bojājumu novēršanai, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Šonedēļ Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā gaidāmi spēcīgi nokrišņi, to ietekmē aprīļa pirmajā pusē ūdens līmenis likteņupē ievērojami paaugstināsies, liecina jaunākās prognozes.
Aizvadītajā diennaktī ūdenslīmenis upēs pārsvarā turpina paaugstināties austrumu daļas upēs, rietumu daļas upēs lielākoties ūdenslīmenis pazeminās, tomēr palienes un zemākās vietas joprojām applūdušas, vēsta meterologi.