Plūdi varētu sākties jau marta pirmajās dienās

Marta pirmajās dienās Latvijas rietumu un centrālajos rajonos kusīs sniegs un ledus, tādēļ paaugstināsies ūdenslīmenis, sāks applūst upju palienes un zemākās vietas, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidrologi.

Šopavasar ir gaidāmi plaši palu izraisīti plūdi, jo upju baseinos ir daudz sniega, un arī ledus biezums ūdenstilpēs ir ievērojams. Daudzviet, iespējams, tiks pārsniegtas dzeltenās brīdinājuma pakāpes ūdenslīmeņa atzīmes, bet vietām pastāv iespēja pārsniegt arī oranžās un sarkanās brīdinājumu pakāpes ūdenslīmeņa atzīmes, prognozē hidrologi.

Lielākos plūdu draudus varētu izraisīt ledus sastrēgumi. Plūdu draudus ievērojami var pastiprināt lietus, kas paātrina sniega segas kušanu. Pakāpeniska pavasara iestāšanās ļauj palu ūdeņiem pakāpeniski ieplūst upēs, kas palu periodu padara garāku, tomēr plašu un ekstremālu plūdu iespējamību samazina. Palu maksimālie ūdens līmeņi un caurplūdumi lielā mērā būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā un aprīlī.

Februāra pēdējās dienās gaiss Latvijā pakāpeniski kļūst siltāks - visā valstī februāra un marta mijā gaidāms atkusnis ar gaisa temperatūru 0, +6 grādi, turklāt arī naktīs gaisa temperatūra lielākajā daļā valsts saglabāsies pozitīva. Nokrišņi gaidāmi galvenokārt valsts ziemeļu daļā, un tie būs lietus, iespējams, arī slapjš sniegs.

Marta pirmajā nedēļā atkusnis +1, +7 grādi atsevišķās naktīs mīsies ar nelielu līdz mērenu salu, nokrišņu kopumā nebūs daudz. Debesīm skaidrojoties un ilgāk spīdot saulei, nedēļas otrajā pusē dažviet gaisa temperatūra dienās var pietuvoties pat +10 grādiem.

Nokrišņi martā un aprīļa sākumā kopumā Baltijas reģionā ir prognozēti ap normu vai nedaudz zem normas, tomēr tas nenozīmē, ka atsevišķas stiprāku nokrišņu dienas šajā periodā nav iespējamas, pieļauj hidrologi.

Upju baseinos ir ievērojami sniega krājumi, mazāk sniega ir piekrastē. Upes un ezerus klāj ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem, torosēta ledus sega. Gaisa temperatūra un gaidāmie nokrišņi būs noteicošie palu procesa attīstībā - cik strauji kusīs sniega sega un ledus zaudēs savu izturību. Ledus iešanas laikā ir sagaidāms, ka daudzviet veidosies ledus sastrēgumi, sevišķi vietās, kur aizsalstot izveidojās ledus un vižņu sablīvējumi. Ledus iešanu upju lejteču posmos var ietekmēt Rīgas līča ledus, tas var apgrūtināt Gaujas un Lielupes ledus iziešanu.

Hidrologi prognozē, ka pavasara palu maksimums Latvijas upēs gaidāms no marta pirmās dekādes līdz aprīļa vidum. Kurzemes upēs palu maksimumi sāks iestāties jau marta pirmajā dekādē, bet atsevišķos upju posmos tie iestāsies vēlāk.

Lielupes baseina upēs marta vidū gaidāmi palu perioda maksimumi. Gaujas, Salacas un Daugavas baseinu upēs pavasara palu maksimumu iestāšanās gaidāma vēlāk - no marta otrās dekādes līdz aprīļa vidum.

Agrāk pavasara palu maksimumi iestāsies mazākās upēs un upju augštecēs, ilgstošāka palu attīstība un gaita būs austrumdaļas upēs un lielo upju baseinos, kā arī upju posmos, kur veidosies ledus un vižņu sastrēgumi, kas paildzinās ledus iešanas gaitu. Palu maksimums jeb lielākais caurplūdums mazajās upēs gaidāms īsi pēc ledus iziešanas, bet lielākajās upēs vēlāk.

Kopumā pavasara perioda maksimālie caurplūdumi daudzviet gaidāmi tuvu ilggadējiem vidējiem lielumiem vai nedaudz mazāki par tiem upju baseinos, kur sniega krājumi ir mazāki.

Ledus uzlūšana upju baseinos sāksies nedaudz agrāk nekā parasti - Kurzemes un Zemgales upēs marta pirmajā dekādē, atsevišķos posmos nedaudz vēlāk, bet austrumu daļas upju baseinos marta otrajā un trešajā dekādē.

Daudzviet gaidāmi ledus sastrēgumi, jo ir izveidojušies ledus un vižņu sablīvējumi, kas var radīt ledus un vižņu masu apstāšanos un strauju ūdenslīmeņa paaugstināšanos augšpus tiem.

Ledus iešanas laikā iespējama ledus sastrēgumu veidošanās Daugavā lejpus Daugavpils pie salām Līksnas-Nīcgales posmā, pie Līvāniem un arī Jēkabpils-Pļaviņu posmā.

Ir augsta varbūtība, ka Ogres upes lejteces posmā ledus iešanas laikā veidosies sastrēgumi.

Vidzemes upēs arī iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana. Gaujā iespējama sastrēgumu veidošanās, zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Strenčiem, Siguldas, Ādažiem un Carnikavas.

Lielupes baseina upēs arī ir gaidāma ledus sastrēgumu veidošanās, tā ir iespējama garos posmos gan Lielupē, gan citās tās baseina upēs.

Kurzemes upēs, visticamāk, veidosies ledus sastrēgumi Bārtā, Ventā un tās baseina upēs.

Lielupes, Gaujas un Daugavas lejteces posmos ūdenslīmenis būs atkarīgs arī no vējuzplūdu intensitātes, norāda LVĢMC hidrologi.