No šā gada 1.marta spēkā stāsies izmaiņas laulības šķiršanas procesā pie notāra. Kādas izmaiņas gaidāmas, kādēļ šādas izmaiņas bija nepieciešamas un kā tam vajadzētu iespaidot gan laulības šķiršanas procesu, gan ikdienu pēc laulības šķiršanas – stāsta zvērināta notāre Ilze Metuzāle, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece.
Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par bezdarbību un dienesta viltojumu apsūdzēta notāre Inga Muciņa.
Katrai ģimenei ir savas tradīcijas, kopīgie notikumi un paradumi. Liela daļa no tiem ir saistīta ar svētkiem un ikdienas dzīves rutīnu, taču ir vairākas lietas, ko vērts izlemt un pārrunāt pie kopīgā galda arī, lai nodrošinātos pret liekām nesaskaņām un pārpratumiem juridiskās drošības jautājumos.
Mūsdienās pāri nereti uzskata, ka attiecību reģistrēšana neko nemaina. Tomēr tā ir tikai puspatiesība. Kopdzīve laulībā ir ne tikai finansiāli izdevīgāka, bet novērš arī virkni risku nodokļu, mantojuma, medicīnas aprūpē un citās jomās.
Jebkurš cilvēks savu pēdējo gribu par to, kā būtu sadalāma viņa manta un īpašumi pēc nāves, var paust testamentā. Latvijā pie zvērinātiem notāriem to dara vidēji 3 000 cilvēku katru gadu. Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt sastādīts un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, ir daudz lielāks.
Saeimas vairākums šodien noraidīja likuma grozījumus, kas ļautu laulības reģistrēt pie notāra. Debatēs vairāki parlamentārieši vērsa uzmanību uz juridiskajām nepilnībām Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā piedāvājumā.
Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) pieņēma lēmumu disciplinārlietā pret zvērinātu notāri Ināru Dobbermani un lūgs tieslietu ministru atcelt viņu no amata, aģentūru LETA informēja LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.
Zvērināti notāri kopš 2013. gada sniedz pakalpojumu – nākotnes pilnvarojuma līguma noslēgšanu, kas atvieglo dažādu lietu risināšanu, ja cilvēks veselības vai citu iemeslu dēļ pats nespēj saprast un rīkoties ar savu mantu, kontiem, veikt darījumus utt. Savukārt no šā gada 1. maija būs elektroniski pieejami dati par pēdējās gribas rīkojumiem, kurus zvērināti notāri ir apliecinājuši vai pieņēmuši glabāšanā kopš 1993. gada 1. septembra.