Šogad augustā Latvijā turpināja uzlaboties nodokļu iekasēšana, pamatbudžetā iekasējot par 8% vairāk nodokļu nekā 2019.gada augustā, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) veiktā monitoringa pārskatā.
Biedrība "Rīgas biznesa kamera" portālā "manabalss.lv" vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja kameras valdes priekšsēdētājs Gatis Silakaktiņš.
Finanšu ministrijas iecere ar nākamo gadu samazināt darbaspēka nodokļu slogu, kas daļai strādājošo ļautu uz rokas saņemt no pāris līdz pāris desmitiem eiro uz rokas vairāk, neattiecas uz autoratlīdzību saņēmējiem, kas, pēc FM aplēsēm, Latvijā ir aptuveni 39 tūkstoši. Tieši otrādi autoratlīdzību saņēmēju atalgojumu ir plānots padarīt daudz pieticīgāku.
Uzreiz pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām politiķu dienas kārtībā atgriezies jautājums par nodokļu reformēšanu un pārdali. Lai palīdzētu rast līdzekļus mediķu un pedagogu algu jautājuma risināšanai, Finanšu ministrija piedāvā palielināt valsts budžeta ieņēmumus uz pašvaldību rēķina.
Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, tiek izskatīts piedāvājums pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, pirmdien pēc koalīcijas partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).
“Valdība izlēmusi atbalstīt eksportējošos uzņēmumus, tas ir atbalsta pamats. Izsniegto kredītu apjoms ir krities par 3 miljardiem un tas ir ļoti daudz. Ja šī nauda netiek investēta, tad nenotiek attīstība, ja nenotiek attīstība, no kurienes mēs dabūsim eksportu?” komentējot valdības atbalstu uzņēmējiem RīgaTV 24 raidījumā „Kārtības rullis” sacīja ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā. Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.
Nevienam koalīcijas partnerim un, domājams, arī nevienam nodokļu maksātājam nepatīk “Jaunās Vienotības” sagatavotais nodokļu celšanas piedāvājums, un neviena partija arī nevēlas vēl vairāk nokaitināt vēlētājus līdz vēlēšanām. Tāpēc valdība Finanšu ministrijas ziņojumu “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai” nolēmusi atlikt.
Nenonākot pie vienota redzējuma nodokļu reformas kontekstā, valdību veidojošās partijas lēmušas turpināt diskusijas un pagaidām valdībā neskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto piedāvājumu nodokļu reformai.
Ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) patlaban nav iespējamas, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Finanšu ministrija (FM) rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad papildus dotu 180,8 miljonus eiro.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija aicina sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, lai diskutētu un lemtu par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību spēkā stāšanos un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķina maiņu, informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.
Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, norāda banku analītiķi.
Finanšu ministrija (FM) piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji iezīmējot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa likmes, informēja FM.