Kopš ASV prezidents Donalds Tramps atgriezies Baltajā namā, Amerikas zinātnes pasaule piedzīvo bezprecedenta satricinājumus. Pētnieki runā par “karu pret zinātni”, jo valdība apcirpj finansējumu, iesaldē grantus un iejaucas neatkarīgu institūciju darbā. Tas, kas gadu desmitiem veicināja inovācijas un Amerikas līderpozīcijas pasaulē, šobrīd tiek izjaukts līdz pašiem pamatiem.
Nobela Miera prēmijas piešķiršana Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado, nevis ASV prezidentam Donaldam Trampam, ir apliecinājums tam, ka Nobela komitejai politika ir svarīgāka par mieru, piektdien pauda Baltā nama komunikācijas direktors Stīvens Čeungs.
Šī gada Nobela prēmija literatūrā ceturtdien piešķirta Lāslo Krasnohorkai, atzīstot viņu par Ungārijas vissvarīgāko mūsdienu rakstnieku, kura darbos izvērstas postmodernās distopijas un melanholijas tēmas, paziņojusi Zviedrijas Akadēmija.
Nobela prēmija ekonomikā 2024. gadā tika piešķirta Daronam Acemoglu, Džeimsam Robinsonam un Saimonam Džonsonam, kuri izskaidroja pasaulei, kāpēc dažas valstis kļūst bagātas un attīstās, kamēr citas ir iestrēgušas pagātnē, un kāpēc progress un tehnoloģijas noved pie valsts labklājības tikai dažās vietās, kamēr citās ne, raksta BBC.
Šī gada Nobela balva ķīmijā piešķirta franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas ASV kolēģei Dženiferai Dudnai par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama "kā CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres".
Šī gada Nobela balva fizikā piešķirta britam Rodžeram Penrouzam, vācietim Reinhardam Gencelam un amerikānietei Andreai Gezai par melno caurumu pētījumiem, otrdien paziņoja Nobela prēmijas komisija.