Nobela balva fizikā piešķirta zinātnieku trijotnei par melno caurumu pētījumiem

Šī gada Nobela balva fizikā piešķirta britam Rodžeram Penrouzam, vācietim Reinhardam Gencelam un amerikānietei Andreai Gezai par melno caurumu pētījumiem, otrdien paziņoja Nobela prēmijas komisija.

Zinātnieki izraudzīti par "viņu atklājumiem par vienu no viseksotiskākajiem fenomeniem visumā, melno caurumu".

Puse prēmijas piešķirta 89 gadus vecajam Penrouzam par atklājumu, ka vispārējās relativitātes teorija paredz melno caurumu veidošanos, bet otra puse piešķirta 68 gadus vecajam Gencelam un 55 gadus vecajai Gezai par atklājumu, ka "neredzams un ārkārtīgi smags objekts vada zvaigžņu orbītas mūsu galaktikas centrā", paziņoja akadēmija.

"Šī gada laureātu atklājumi ir radījuši pavērsienu pētījumos par kompaktiem un supersmagiem objektiem," teikts akadēmijas paziņojumā.

Penrouzs izmantoja matemātisku modelēšanu, lai 1965.gadā pierādītu, ka melnie caurumi var izveidoties, kļūstot par objektu, no kura nevar izbēgt nekas, pat gaisma.

Gencels un Geza kopš 90.gadu sākuma vada pētījumu, kas koncentrējas uz reģionu "Sagittarius A*" Piena ceļa centrā.

Izmantojot pasaules lielākos teleskopus, viņi atklāja, ka ārkārtīgi smags un neredzams objekts, kura masa ir četru miljonus reižu lielāka nekā mūsu Saulei, pievelk apkārtējās zvaigznes, dodot mūsu galaktikai tās raksturīgo spirālveida formu.

Geza kļuvusi par tikai ceturto sievieti, kas ieguvusi balvu fizikā kopš to piešķiršanas sākšanas 1901.gadā.

Pagājušajā gadā Nobela prēmija fizikā tika piešķirta trim zinātniekiem par atklājumiem kosmoloģijā, kas sniedz "jaunu sapratni par Visuma struktūru un vēsturi".

Pusi balvas saņēma Džeimss Pīblss, kuram ir Kanādas un ASV dubultpilsonība, bet otru pusi Šveices astronomi Mišels Majors un Didjē Kelozs.

Pīblss apbalvots par teorētiskiem atklājumiem, kas veicināja mūsu sapratni par to, kās Visums attīstījās pēc Lielā sprādziena.

Majors un Kelozs apbalvoti par eksoplanētas atklāšanu 1995.gada oktobrī orbītā ar Saules tipa zvaigzni mūsu galaktikā.