Nemieri

Saskaņā ar valdības sniegto informāciju bojāgājušo skaits nemieros Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) sasniedzis 212 cilvēkus, bet daudzi citi guvuši ievainojumus.

Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) vardarbīgajos nemieros pēdējās nedēļas laikā bojāgājušo skaits sasniedzis vismaz 117 cilvēkus, ceturtdien ziņo amatpersonas.

Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) turpinās nemieri pēc bijušā valsts prezidenta Džeikoba Zumas ieslodzīšanas cietumā, un nekārtībās bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 72 cilvēkiem, lai gan kārtības atjaunošanā ir iesaistīta armija, otrdienas vakarā paziņoja policija. Daudzi no bojāgājušajiem samīdīti drūzmā pie pārtikas, elektropreču, alkohola un apģērbu veikaliem, kurus pūlis izlaupījis, otrdien preses konferencē pavēstīja Kvazulu-Natālas provinces premjerministrs Sihle Zikalala. Nekārtībās ir bojāgājušie arī Hautenā, kas ir visblīvāk apdzīvotā DĀR province un kurā atrodas vislielākā valsts pilsēta Johannesburga. Lai sniegtu atbalstu policijai, kārtības atjaunošanā iesaistīti 2500 karavīru, tomēr laupīšanas vēl nav izdevies apturēt nedz Johannesburgā, nedz Kvazulu-Natālā. Aizturēto skaits ir pieaudzis līdz 1234 cilvēkiem, tomēr laupīšanās piedalījušies vēl daudzi tūkstoši. Nekārtības pagājušajā nedēļā izraisīja protesti pret bijušā prezidenta Džeikoba Zumas ieslodzīšanu. Kā ziņots, Konstitucionālā tiesa 29.jūnijā piesprieda Zumam 15 mēnešu ilgu cietumsodu par necieņas izrādīšanu tiesai, neierodoties uz sēdi, kurā izskatītas viņam izvirzītās apsūdzības korupcijā. Zumam, kas ieņēma prezidenta amatu no 2009.gada līdz 2018.gadam, ir izvirzītas 16 apsūdzības korupcijā, naudas atmazgāšanā, krāpšanā un reketā. Drīz vien protesti izvērtās vardarbībā un pāraug veikalu laupīšanās lielpilsētu nabadzīgajos rajonos. Nekārtības notikušas Kvazulu-Natālā un Hautenā, tomēr līdz šim nav pārsviedušās uz pārējām DĀR provincēm. Lielākā opozīcijas partija Demokrātiskā alianse otrdien paziņoja, ka trešdien iesniegs kriminālapsūdzības pret Zumas bērniem un kreisās organizācijas "Ekonomiskās brīvības cīnītāji" (EFF) līderi Džūliusu Malemu. Zumas bērni un Malema tiek apsūdzēti, ka izmantojuši "sociālos medijus, lai izteiktu komentārus, kas mudina un kūda uz vardarbību un laupīšanu". Avots: LETA

Izraēlas gaisa uzlidojumos Gazas joslā trešdien gājuši bojā vismaz seši cilvēki.

Izraēlas armija pirmdien apšaudīja Libānu ar artilēriju, atbildot uz raķešu apšaudi no Libānas teritorijas, paziņoja Izraēlas armija.

Gazas joslā valdošā palestīniešu kaujinieku kustība "Hamas" un grupējums "Islāma džihāds" trešdien paziņoja, ka ir izšāvuši vairāk nekā 300 raķešu uz Izraēlu, atriebjoties par Izraēlas triecieniem daudzstāvu ēkai Gazā.

Labējā spārna grupas Hindu Sena aktīvisti piedalās lūgšanu ceremonijā par ASV prezidenta Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās Ņūdeli 2020. gada 3. novembrī.

ASV prezidents Donalds Tramps jau dienu pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas, sācis tiem gatavoties un domāt par drošības pasākumiem, paredzot plašus protestus Baltā nama tuvumā.

Viskonsinas štata Kenošā pirmdien pretrasisma protestiem pāraugot vardarbībā, izraisījušās sadursmes starp protestētājiem un policiju, kas lietā lika asaru gāzi. Sadursmes Kenošā notikušas otro nakti pēc kārtas. Sākotnēji tās izraisījās, parādoties video, kurā redzams, kā 29 gadus vecais afroamerikānis Džeikobs Bleiks vairākas reizes tiek sašauts mugurā. Bleiku sašāvušais policists bijis baltais. Drīz pēc komandantstundas sākuma plkst.20 vietējā policija sāka atspiest protestētājus no apgabala tiesas nama. Policija vērsa pret protestētājiem asaru gāzi pēc tam, kad protestētāji bija sākuši apmētāt policistus ar ūdens pudelēm un laist darbā pirotehniku. Vēlāk protestētāji sadauzīja luksoforus un pielaida uguni kādai ēkai.

Bostonā nodauzīta galva Kristofera Kolumba piemineklim un viņa piemineklis sabojāts arī Maiami, vēsta ASV mediji.

Apmēram 20 000 cilvēku Parīzē otrdien izgāja neatļautā demonstrācijā, protestējot pret melnādaina jaunieša nāvi Francijas policijas apcietinājumā 2016.gadā, un daži no protestētājiem iesaistījās sadursmēs ar policiju un lietoja lozungus, līdzīgus ASV notiekošajās demonstrācijās lietotajiem.

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Vācijas amatpersonas nemieros, kas divas iepriekšējās dienas pārņēmušas Kemnicu, vaino "viltus ziņas" sociālajos medijos, kuras uzkurinājušas vardarbību.

Nacionālo bruņoto spēku mācību "Namejs 2018" ietvaros Valsts policija kopā ar sadarbības partneriem 24.augustā Valmierā un Jēkabpilī pārbaudīs reaģēšanas spējas valsts apdraudējuma gadījumā, tostarp masu nemieru likvidēšanā.

Grieķijas galvaspilsētā Atēnās Otrdienas vakarā pēc miermīlīga gājiena nošauta pusaudža piemiņai izcēlušies pamatīgas nekārtības, kas ilgušas vairākas stundas, vēsta ārvalstu mediji.

Kā vēsta LNT ziņas, Vācijas policija ir ļoti noraizējusies par nekontrolēto bēgļu plūsmu.

Ungārijā migrantu plūsmas kontrolē un ierobežošanā iesaistīti bruņotie spēki, karavīriem ir tiesības lietot asaru gāzi un gumijas lodes, Vācijā gatavībā novērst nemierus ir 4000 karavīru, Austrijā robežsargiem asistē 2200 karavīru, virs atjaunotajām robežkontroles vietām situāciju kontrolē helikopteri. Nepieciešamības gadījumā arī Latvijā policija saņemtu citu spēka struktūru atbalstu.

Turpinoties vardarbībai, ko izraisījusi ikgadējā oranžistu gājienu sezona, Ziemeļīrijā jau trešo nakti pēc kārtas notikuši uzbrukumi policijai, bet divos atsevišķos incidentos sašauti divi vīrieši.

Grieķijas policija aizturējusi desmitiem kreiso radikāļu, kuri sestdien un svētdien piedalījušies vardarbīgajās protesta demonstrācijās Atēnās un vēl piecās Grieķijas pilsētās. Nemieri notikuši, pieminot kādu pusaudzi, kuru pirms sešiem gadiem nogalināja policija, un solidarizējoties ar viņa draugu, kurš pašlaik par bankas aplaupīšanu nonācis cietumā un uzsācis badastreiku.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.