NBS

Latvijas Aizsardzības ministrijas 23. un 24. janvārī rīkotā semināra par Latvijas aizsardzības un drošības jautājumiem dalībnieku sastāvs bija samērā kompakts, bet iespaidīgs (S. Āboltiņa, I. Mūrniece, R. Balodis, R. Graube, J. Kažociņš, A. Latkovskis, A. Panteļējevs, J. Sārts, R. Vējonis…). Seminārs ritēja formātā, kurš neparedz atsauces uz avotiem. Acīmredzot arī man šis formāts ir jārespektē. Bīriņu pilī pavadīju semināra pirmās dienas lietišķo daļu (otrajā notika izbraukums uz Kadagu, NBS militāro bāzi, lai apskatītu tehniku, ieročus un ēdnīcu). Komentārā faktiski atbildēšu uz dalībniekiem izplatītās anketas jautājumiem.

Aizsardzības ministrijas pasūtinātā sabiedriskās domas aptaujā 60% pilsoņu vīriešu apgalvo, ka militāru draudu gadījumā būtu gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju. Tajā pašā laikā citā pētījumā 67% respondentu neatbalsta ieceri par ieroču turēšanu mājās. Bet vairāk nekā 44% iedzīvotāju, tuvojoties karam, pat apsvērtu iespēju pamest valsti (18,2% to darītu noteikti). Šīs pretrunīgās aptaujas, kas veiktas pēc Ukrainas kara sākuma, rāda, ka cilvēkiem nav skaidrs, ko patiesībā nozīmē karš un kādus pienākumus tas uzliek.

Pat visaugstāko tehnoloģiju karā zābaki uz zemes ir vajadzīgi, un Latvijas aizsardzības pamats ir zemessargi – brīvprātīgie valsts aizstāvji. Dažādu iemeslu dēļ Zemessardzi jau gadiem māc zināms mazvērtības komplekss. Īpaši uz labi apgādāto sabiedroto kareivju prasmju fona. Kāda ir Zemessardzes nākotne – plašāka saruna ar brigādes ģenerāli LEONĪDU KALNIŅU. Par ieroču decentralizāciju, augstas gatavības vienībām, mirušām dvēselēm, brāķa munīciju un citām aktualitātēm.

Sekojot pēdējā NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem, augsta ranga ASV militārpersona atklājusi, ka Baltijā varētu izvietot papildu ASV tankus. Aizsardzības eksperti atzīst, ka uzbrukuma ieroču koncentrēšanās Baltijā var izprovocēt Krieviju uz pretreakciju, taču tas esot vienīgais veids, kā agresiju kāpinošajai kaimiņvalstij uzskatāmi atgādināt, ka Baltijas republikas ir NATO dalībvalstis.

Latvijas apņemšanās ne vēlāk kā līdz 2020. gadam aizsardzībai atvēlēt ne mazāk kā divus procentus no iekšzemes kopprodukta ir pārdomāta. Šādu pārliecību vizītes laikā Latvijā guvis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Intervija ar Nacionālo Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Raimondu Graubi: par Latvijas armijas gatavību aizstāvēt valsti, par latviešu karavīriem – aizstāvjiem, par 16. martu un Lāčplēša dienu.

Krievijas atbalstītais konflikts Ukrainā atdzīvinājis ne tikai ilgus gadus letarģiskā miegā guļošo NATO, bet devis pamudinājumu jauna līmeņa sadarbībai arī Baltijas valstīm. Visu trīs valstu iekšlietu ministri parakstījuši līgumu par ekspertu komisijas radīšanu, kas realizēs plānu izveidot vienotas iekšlietu spēku reaģēšanas vienības.

Lai stiprinātu Baltijas valstu drošību, uz Latviju savus karavīrus varētu nosūtīt arī Beļģija, Ungārija, Kanāda un citas valstis.

Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē norisinājās mācību „Steadfast Javelin II” mediju un viesu diena, kurā vairāk nekā 400 karavīru trenējās veikt personālsastāva desantu un bruņumašīnu transportēšanu ar lidmašīnām. Mācību uzdevums bija trenēt sabiedroto spējas ieņemt bāzi un izvērst kaujas spējas, lai varētu veikt sauszemes spēku operāciju. Ķegums/Lielvārde.

Atklātā vēstule, ko īsi pirms kārtējā aizsardzības budžeta likuma pieņemšanas izplatīja grupa Latvijas karavīru, zemessargu un viņu domubiedru, pagaidām palikusi bez amatpersonu atbildēm. Sākotnējais solījums par problēmām aizsardzības jomā runāt pēc būtības – atlikts. Izrādās, Tēvijas sargi nav pareizi uzrunājuši nozares un valsts vadību. Tagad tā pati vēstule, ko visi internetā sen jau izlasījuši, pārsprieduši un par ko izkāvušies, jāpārpako arhaiskākā formātā.

Daugmalē, Nāves salā, šodien, Brīvības cīņu atcerei veltītā Nāves salas pieminekļa 90.gadadienā, notiks vērienīgs svinību pasākums, kurā viens no spilgtākajiem momentiem būs Nacionālo bruņoto spēku kauju rekonstrukcija un autentisko ieroču apskate, kas dos iespēju ielūkoties un sajust Nāves salas skarbo vēsturi, aģentūru LETA informēja Ķekavas novada pašvaldībā.

Ministru kabineta komiteja šodien virzīja skatīšanai valdībā Psihologu likumu, kas regulē psihologu profesionālo darbību valstī, nosakot militārās psiholoģijas kā atsevišķa novirziena iekļaušanu likumā.

NATO patruļlidmašīnas šodien virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatējušas 13 Krievijas armijas lidmašīnas, informē Nacionālie bruņotie spēki.

Saeimas deputāti šodien Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā atkārtoti apstiprināja Raimondu Graubi.

Atsakoties no obligātā karadienesta, mēs esam ieguvēji, intervijā aģentūrai LETA pauž bijušais Saeimas deputāts, kādreizējais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Dalbiņš.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakar palīdzējuši ostā nokļūt jahtai, kurai jūrā bija beigusies degviela, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

Valdošās koalīcijas politiskie spēki kopumā sliecas atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Raimonda Graubes atkārtotu apstiprināšanu amatā.

Valdība šodien akceptēja grozījumus likumā, kas paredz iespēju nosūtīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību vai atsevišķas personas dalībai starptautiskajā operācijā arī gadījumā, ja lūgumu pēc palīdzības ir izteikusi valsts, kas nav NATO vai ES dalībvalsts, liecina valdības darbakārtība.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dienas pasākumi Valmierā pulcēja vairākus tūkstošus valmieriešu un svētku viesu, aģentūru LETA informēja NBS pārstāvji.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalība Eiropas Savienības (ES) militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā (CĀR) Latvijai izmaksās vairākus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).