Aizsardzības ministrija negrasās sniegt plašāku informāciju par ilgstošajām un sistemātiskajām zādzībām Nacionālo bruņoto spēku ieroču noliktavās, taču apliecina, ka Latvijas armijas kaujas spējas tādēļ nav cietušas. Politisko atbildību par notikušo nav īsti kam uzņemties.
Informācija par vasarā ierosinātajiem kriminālprocesiem medijiem tika noplūdināta pagājušajā nedēļā pa neoficiāliem kanāliem. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Militārā policija Nacionālo bruņoto spēku iekšienē atmaskojusi organizētu grupu, kas, izmantojot dienesta stāvokli, ilgstošā laika posmā lielos apmēros piesavinājusies un pārdevusi melnajā tirgū dažādas armijas mantas, tostarp būtiskas ieroču sastāvdaļas. Tātad runa ir par munīciju, kaujas stobriem, adapteriem, aizslēgiem, patronu nodalījumiem, mehānismu rāmjiem. Pazudušas un notirgotas arī nakts redzamības iekārtas, kas tiek kvalificētas kā stratēģiskas nozīmes prece. Ko tieši un kādos daudzumos noziedznieki piesavinājušies, netiek un arī netiks izpausts.
«Kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un, lai to netraucētu, izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiks sniegta,» tā Neatkarīgajai atbild Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Paziņoti tikai panti, pēc kuriem tiek veikta izmeklēšana - Krimināllikuma 318. panta 3. daļa, 179. panta 3. daļa, 21. pants un 233. panta 3. daļa. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, piesavināšanās, neatļauta munīcijas un ieroču būtisku sastāvdaļu tirgošana. Varbūt tie ir vecu kalašņikovu stobri, varbūt arī kas vēl nopietnāks. Nav arī zināms, kam sazagtās preces notirgotas, bet pēc loģikas to uzpircēji var būt tikai noziedznieki, un tātad arī viņi jāliek cietumā.
Ministrijas un bruņoto spēku oficiālajos komunikācijas rīkos par šo apkaunojošo notikumu informācija nav atrodama. No sabiedrisko attiecību viedokļa tas ir loģiski - ļaut skandālam noklust un izmeklēšanai ritēt savu gaitu.
Pašlaik trīs kriminālprocesā iesaistītas personas ir atstādinātas, viena - atvaļināta. Bet ļoti iespējams, ka būs vēl, jo šādam noziegumam nepieciešami piesedzēji. Savukārt politisku atbildību par notikušo nav īsti kam uzņemties. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šajā amatā vada pēdējās dienas. Par nākamo ministru jaunās valdības apstiprināšanas gadījumā varētu kļūt Artis Pabriks, kurš reiz jau ministra pienākumus pildīja. Neatkarīgā apvaicājās viņa domas par notikušo, jo nav šaubu, ka noziedzīgās bandas darbības sekas būs arī ministrijas jaunās komandas dienaskārtībā. Pašreizējo amatpersonu atbildību un konkrētās situācijas komunikāciju A. Pabriks komentē nelabprāt. Taču atzīst, ka sodiem gan jābūt ļoti bargiem, un viņš nešaubās, ka tādi arī tiks piemēroti. Īsāk sakot: «Atrisināsim, sodīsim, novērsīsim!»
No ministrijas puses vienīgā piebilde, ka Latvijas armijas kaujas spējas notikušajā nav ietekmētas un tā turpina pildīt visus pienākumus. Vienlaikus armijā tiek veikti gan tūlītēji pasākumi, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos, gan turpināta plānotā nodrošinājuma sistēmas reorganizācija.
