naudas mūļi

Telefonkrāpnieku aktivitāte šobrīd ir augsta. Policija novērojusi satraucošu tendenci, ka noziedznieki arvien biežāk virtuālajā vidē meklē personas, kas par samaksu būtu gatavas saņemt sūtījumus un nodot tālāk pēc norādēm. Patiesībā šie darba meklētāji tiek iesaistīti nozieguma izdarīšanā – viņi saņem izkrāpto skaidro naudu no telefonkrāpšanās cietušajiem, dažkārt arī cietušo banku kartes. Šonedēļ Valsts policija aizturējusi kopumā desmit šādus naudas mūļus, un viņiem draud kriminālatbildība

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt ar telefonkrāpšanām saistītus "naudas mūļus", aģentūru LETA informēja policija.

Valsts policijas izmeklēšanas laikā Latvijā atklāts vērienīgs “naudas mūļu” tīkls, kurā, iesaistot vairāk nekā 90 cilvēkus, galvenokārt jauniešus vecumā no 16 līdz 20 gadiem no Latvijas un Vācijas, izkrāpts vairāk nekā pusmiljons eiro. Lai pasargātu sevi no iekļūšanas noziedzīgā rūpalā, par to pat nezinot, banka Citadele apkopojusi biežākās vervēšanas metodes.

Valsts policija pārtrauca organizētas grupas darbību, kas Latvijā nodrošināja profesionālu ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pakalpojumu, izmantojot izvērstu “naudas mūļu” tīklu vairāk nekā 90 personu sastāvā.

Jaunieši aizvien biežāk kļūst par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu kurjeriem jeb "naudas mūļiem", ziņo "Swedbank" pārstāvji.

Finanšu krāpnieku organizētās noziedzības shēmās jauna tendence - pēdējā gada laikā īpaši pieaudzis gadījumu skaits, kad 20 līdz 25 gadus veci jaunieši gan apzināti, gan nezināšanas dēļ kļūst par netīrās naudas kurjeriem jeb tā saucamajiem “naudas mūļiem”, lai legalizētu noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus, portālam nra.lv ziņo banka Citadele.

31.oktobrī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis kriminālprocesu, kurā pie atbildības saukta persona par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās un par nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādei.

Vienotai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Valsts policija uzsāka projektu, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas. Visa 2018.gada garumā Valsts policija, kā projekta vadītājs, sadarbībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, kā arī vairākiem ekspertiem, tostarp tiesnešiem, veiks nepieciešamās darbības, lai šo fenomenu izzinātu un mazinātu, kā arī efektivizētu vainīgo personu sodīšanu.

Valsts policija teju ikdienas saņem informāciju par gadījumiem, kad radušās aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar citu personu starpniecību. Izmeklējot šādus gadījumus, nereti atklājas, ka naudas legalizācijā iesaistījusies persona jeb tā saucamais “naudas mūlis” nezina, ka kļuvis par organizētas noziedzīgas grupas dalībnieku. Tomēr jāuzsver, ka tas neatbrīvo no atbildības, kas paredzēta par šādām darbībām. Iepazīsties ar pazīmēm, kam vērts pievērst uzmanību!