Naudas mūļi

26.mar
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa amatpersonas martā ir uzsākušas vairākus kriminālprocesus par krāpšanas gadījumiem, kad viltvārži meloja sazvanītajai personai, ka viņa radinieks ir cietis ceļu satiksmes negadījumā. Likumsargi izmeklēšanas laikā identificēja un aizturēja divas personas, kuras bija saistītas ar šīm noziedzīgajiem nodarījumiem. Šīs personas, darbojoties personu grupā, no cietušajiem kopumā izkrāpa 18 400 eiro.
20.mar
2025. gada sākumā iedzīvotāji turpinājuši telefonkrāpniekiem atklāt savus banku kontu datus, nodot krāpnieku sūtītiem kurjeriem skaidru naudu, kredītkartes un sūtīt tās noziedzniekiem pa pastu. Atsevišķos gadījumos krāpšanās cietušie savu skaidro naudu pasnieguši krāpnieku sūtītiem naudas mūļiem pat pa logu. Vislielākā summa telefonkrāpšanu rezultātā šogad izkrāpta kādam vīrietim Zemgalē – 115 820 eiro. Savukārt Rīgas iedzīvotājai izkrāpti 81 600 eiro.
10.dec 2024
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi aizturējuši piecus telefonkrāpnieku līdzdalībniekus jeb “naudas mūļus”, kuri bija gatavojušies saņemt skaidru naudu, kas izkrāpta no Teikas mikrorajona iedzīvotājas.
29.nov 2024
Telefonkrāpnieku aktivitāte šobrīd ir augsta. Policija novērojusi satraucošu tendenci, ka noziedznieki arvien biežāk virtuālajā vidē meklē personas, kas par samaksu būtu gatavas saņemt sūtījumus un nodot tālāk pēc norādēm. Patiesībā šie darba meklētāji tiek iesaistīti nozieguma izdarīšanā – viņi saņem izkrāpto skaidro naudu no telefonkrāpšanās cietušajiem, dažkārt arī cietušo banku kartes. Šonedēļ Valsts policija aizturējusi kopumā desmit šādus naudas mūļus, un viņiem draud kriminālatbildība
28.mai 2024
Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt ar telefonkrāpšanām saistītus "naudas mūļus", aģentūru LETA informēja policija.
25.sep 2022
Valsts policijas izmeklēšanas laikā Latvijā atklāts vērienīgs “naudas mūļu” tīkls, kurā, iesaistot vairāk nekā 90 cilvēkus, galvenokārt jauniešus vecumā no 16 līdz 20 gadiem no Latvijas un Vācijas, izkrāpts vairāk nekā pusmiljons eiro. Lai pasargātu sevi no iekļūšanas noziedzīgā rūpalā, par to pat nezinot, banka Citadele apkopojusi biežākās vervēšanas metodes.
21.sep 2022
Valsts policija pārtrauca organizētas grupas darbību, kas Latvijā nodrošināja profesionālu ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pakalpojumu, izmantojot izvērstu “naudas mūļu” tīklu vairāk nekā 90 personu sastāvā.
29.jan 2022
Jaunieši aizvien biežāk kļūst par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu kurjeriem jeb "naudas mūļiem", ziņo "Swedbank" pārstāvji.
3.nov 2021
Finanšu krāpnieku organizētās noziedzības shēmās jauna tendence - pēdējā gada laikā īpaši pieaudzis gadījumu skaits, kad 20 līdz 25 gadus veci jaunieši gan apzināti, gan nezināšanas dēļ kļūst par netīrās naudas kurjeriem jeb tā saucamajiem “naudas mūļiem”, lai legalizētu noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus, portālam nra.lv ziņo banka Citadele.
8.nov 2018
31.oktobrī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis kriminālprocesu, kurā pie atbildības saukta persona par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās un par nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādei.
7.mar 2018
Vienotai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Valsts policija uzsāka projektu, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas. Visa 2018.gada garumā Valsts policija, kā projekta vadītājs, sadarbībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, kā arī vairākiem ekspertiem, tostarp tiesnešiem, veiks nepieciešamās darbības, lai šo fenomenu izzinātu un mazinātu, kā arī efektivizētu vainīgo personu sodīšanu.
photo_camera
24.nov 2016
Valsts policija teju ikdienas saņem informāciju par gadījumiem, kad radušās aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar citu personu starpniecību. Izmeklējot šādus gadījumus, nereti atklājas, ka naudas legalizācijā iesaistījusies persona jeb tā saucamais “naudas mūlis” nezina, ka kļuvis par organizētas noziedzīgas grupas dalībnieku. Tomēr jāuzsver, ka tas neatbrīvo no atbildības, kas paredzēta par šādām darbībām. Iepazīsties ar pazīmēm, kam vērts pievērst uzmanību!