Valsts policija teju ikdienas saņem informāciju par gadījumiem, kad radušās aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar citu personu starpniecību. Izmeklējot šādus gadījumus, nereti atklājas, ka naudas legalizācijā iesaistījusies persona jeb tā saucamais “naudas mūlis” nezina, ka kļuvis par organizētas noziedzīgas grupas dalībnieku. Tomēr jāuzsver, ka tas neatbrīvo no atbildības, kas paredzēta par šādām darbībām. Iepazīsties ar pazīmēm, kam vērts pievērst uzmanību!
“Naudas mūļi” ir personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais “mūlis” pārskaita nelikumīgi iegūto naudu starp dažādiem maksājumu kontiem, nopelnot komisijas maksu. Visbiežāk par šādu shēmu dalībniekiem kļūst personas, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās, tostarp bezdarbnieki un studenti. Taču, lai kādu apsvērumu dēļ personas iesaistījušās šādos darījumos, būtiski apzināties, ka tas ir nelikumīgi un nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Tādēļ, Valsts policija aicina rūpīgi izvērtēt savdabīgus darba piedāvājumus, īpaši tos, kuri sola vieglu peļņu. Atceries, ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiess, tad visticamāk aiz tā slēpjas krāpšanas mēģinājums. Īpaši uzmanīgus aicinām būt ar tādiem darba piedāvājumiem, kuros tiek piedāvāta liela naudas summa par maznozīmīgām darbībām vai bez tām, neuzskaitot nedz izglītības, nedz pieredzes prasības, kā arī nav aprakstīti darba pienākumi, vien jūsu bankas konta izmantošana naudas apritei u.tml.
Saskaroties ar šāda veida piedāvājumiem, pirms ļauties vieglai peļņai, aicinām tos rūpīgi pārbaudīt un nekādā gadījumā nesniegt svešām personām savus bankas konta rekvizītus. Gadījumā, ja uzskatāt, ka esat iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, nekavējoties pārtrauciet naudas pārskaitījumus un ziņojiet policijai, zvanot pa tālruni 110.
Iepriekš jau ziņojām, ka laikā no 14. līdz 18.novembrim Eiropas policijas biroja (EUROPOL) rīkotajā akcijā lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu apvienoja spēkus cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu realizāciju ar citu personu starpniecību. Akcijas laikā dalībvalstis kopumā konstatēja 580 personas, kuras iesaistījušās šādās darbībās, no tām 178 tika aizturētas. Viens kriminālprocess uzsākts arī Latvijā.