nauda seko skolēnam

Jaunākais OECD ziņojums izgaismo arvien izteiktāku pedagogu trūkumu Latvijā – neaizpildīto vakanču īpatsvars deviņu gadu laikā trīskāršojies, bet skolotāji arvien biežāk pamet profesiju un pedagogu sastāvs noveco. Vienlaikus līdz 2033. gadam skolas vecuma bērnu skaits Latvijā varētu sarukt par 23% – straujāk nekā citās OECD valstīs, vēsta 360TV Ziņas.

Nesen piedalījos skolām, izglītības sistēmai veltītā diskusijā, no kuras vairākas tēzes vēlos te izcelt. Pirmā – ja jau nerimti tiek apgalvots, ka pie mums Latvijā «nauda seko skolēnam», tad kāpēc šai naudai neseko tāda pedagoģiskā darbība, kura top pielāgota katram skolēnam individuāli? Vērtējot konkrētu praksi, tika sacīts, ka mēs bērniem savā skolā «sniedzām to, veidojām viņus ar to, kas katram no viņiem vislabāk atbilst». Atklāti sakot, Latvijas izglītības sistēmā tās kopumā (!) es šādu «naudas sekošanas» atdevi nesaskatu. Nesaskatu sistēmas vēlmi, tās ieinteresētību katra skolēna tapšanā par laikmetīgu cilvēku visās cilvēka pozitīvās izpausmēs. Veidot personību, kura spēs būt veiksmīga pasaulē.

Rīt, 2011.gada 4.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) plānots apstiprināt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijām pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm, finansējuma sadalījumu.

Tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Finanšu departamenta direktore Inga Štāle atzinusi, ka pašvaldību speciālo izglītības iestāžu pievienošana modelim "Nauda seko skolēnam" ir bijusi sasteigta un pēkšņa, aģentūru LETA informēja LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere.