Tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Finanšu departamenta direktore Inga Štāle atzinusi, ka pašvaldību speciālo izglītības iestāžu pievienošana modelim "Nauda seko skolēnam" ir bijusi sasteigta un pēkšņa, aģentūru LETA informēja LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere.
Štāle sacījusi, ka rezultātā pašvaldību speciālajās skolās, kuras ir tikai Jelgavā, Daugavpilī un Rīgā, finansējums pedagogu darba samaksai samazinājies uz pusi.
LIZDA Speciālās izglītības komisijas sanāksmē par speciālās izglītības iestāžu finansējumu 2010./2011.mācību gadā un izmaiņām normatīvajos aktos speciālisti vēlējās gūt skaidrību, kādēļ speciālās izglītības iestādēm ir samazinājies finansējums pedagogu algām.
Štāle skaidroja, ka pagājušā gada rudenī IZM bija uzdots rast risinājumu situācijai, ka profesionālajā izglītībā ir mazāks finansējums nekā speciālajā izglītībā, kurā ir iesaistīts daudz mazāks skolēnu skaits. Izglītības un zinātnes ministre izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums bijis 2009.gada nogalē iepazīties ar situāciju speciālās izglītības iestādēs visā Latvijā. Rezultātā tapis komisijas ziņojums, kurā atzīts, ka sanatoriju tipa internātskolas nedara neko vairāk kā speciālās izglītības iestādes. Tādēļ tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai diferencētu finansējumu atbilstoši skolu funkcijām - speciālajām internātskolām, attīstības un rehabilitācijas centriem uzturēšanas finansējums tika izlīdzināts.
Savukārt otra IZM darba grupa izvirzīja priekšlikumu par finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam" piemērošanu arī speciālās izglītības iestāžu pedagogu algām. Noteikumi par speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtību stājās spēkā šī gada 31.augustā. Noteikumi paredzēja, ka visām speciālajām internātskolām nosaka vienādu finansējuma aprēķināšanas koeficientu - 1,35, neņemot vērā dažādu speciālās izglītības programmu specifiku.
Bašķere stāstīja, ka patlaban LIZDA Speciālās izglītības komisijas speciālisti izstrādā priekšlikumus, ko LIZDA apkopos un iesniegs IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta Izglītības finansēšanas stratēģijas nodaļas vadītājai Svetlanai Batarei.
Kā ziņots, izglītības programmu īstenošanai Rīgas speciālajās skolās šogad pietrūkst 28 000 latu mēnesī. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputātiem Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone stāstīja, ka Rīgā ir piecas speciālās skolas un katra no tām īsteno atšķirīgu izglītības programmu, kuru īstenošanai ir atšķirīgas izmaksas, taču kopš šī mācību gada sākuma Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieņēma lēmumu, ka arī speciālo skolu finansēšanā tiek ieviests modelis "Nauda seko skolēnam", piemērojot koeficientu 1,6. Turklāt IZM aprēķinos ir piemērojusi speciālajām izglītības programmām tādu pašu skolēnu skaitu uz vienu likmi kā vispārizglītojošās skolās republikas nozīmes pilsētās, proti, 10,2 skolēni, neņemot vērā, ka katrai speciālās izglītības programmai ir noteikts atšķirīgs skolēnu skaits klasē.
Tā rezultātā patlaban Rīgas 71.vidusskolas Bērnu invalīdu izglītības un sociālās rehabilitācijas centram pedagogu atalgojumam ir tikai 38% no nepieciešamā finansējuma, Rīgas sākumskolai "Valodiņa" - 61%, Rīgas speciālajai pamatskolai-attīstības centram - 89%, Rīgas 3.speciālajai pamatskolai - 51%, bet Rīgas 66.speciālajai vidusskolai - 77%.
Jansone norādīja, ka IZM grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai" valsts sekretāru sanāksmē uzsauca jūlija sākumā, tādēļ pašvaldība šogad vairs nav varējusi pieņemt lēmumu par skolu reorganizāciju, jo Izglītības likums nosaka, ka skolotāji, skolēni un viņu vecāki par skolas likvidāciju vai reorganizāciju jāinformē sešus mēnešus iepriekš.
Šī iemesla dēļ pašvaldība nevarēja pieņemt lēmumu par skolu reorganizāciju, kas, visticamāk, būs jāveic nākamgad, jo patlaban nav zināms ne valsts budžeta projekts 2011.gadam, ne skolotāju mērķdotāciju apjoms no nākamā gada 1.janvāra. Patlaban līdz gada beigām pašvaldība trūkstošos 112 000 latu speciālo skolu skolotāju algām ir aizņēmusies no vispārizglītojošo skolu skolotājiem paredzētā algu fonda. Jansone pauda šaubas par to, vai nākamgad vispārizglītojošo skolu skolotāju algu fondā būs tādi līdzekļi, ko varēs aizņemties.
Viņa aicināja IZM nepiemērot vienādu koeficientu visām specialās izglītības programmām, jo to īstenošanai nepieciešamo speciālistu skaits būtiski atšķiras. Jansone uzskata, ka nav tik daudz speciālās izglītības programmu, lai katrai no tām nevarētu veikt izmaksu aprēķinu.
Batare stāstīja, ka valsts sekretāru sanāksmē IZM piedāvājusi speciālo skolu skolotājiem piemērot koeficientus 1,6 un 2,5, bet saskaņošanas procesā IZM saņēmusi iebildumus, ka, piemērojot koeficientu 2,5, vispārizglītojošās skolas būs ieinteresētas paturēt skolēnus savās skolās, lai saņemtu vairāk naudas. Batare gan deputātiem precīzi nespēja paskaidrot, pēc kādas formulas aprēķināts koeficients 1,6, bet piekrita, ka tas ir nepietiekams, lai varētu īstenot speciālās izglītības programmu.
Batare uzsvēra, ka valdība IZM ir uzdevusi līdz nākamā gada 31.maijam veikt analīzi arī par speciālo internātskolu finansēšanas efektivitāti un iespējams, arī speciālo internātskolu finansēšanā notiks izmaiņas.