Tiekoties ar Vācijas vēstnieku Latvijā Rolfu Ernstu Šiti, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzinīgi novērtēja Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības.
Latvijas drošību šobrīd stiprina vairāk nekā 460 NATO valstu karavīru, kuri Latvijā uzturēsies vairākus mēnešus, taču šobrīd precīzi nav zināms, cik liela būs sabiedroto spēku klātbūtne rudenī un ziemā, liecina aģentūras LETA apkopotā Aizsardzības ministrijas informācija.
Nākamais Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš neatbalsta Finanšu ministrijas izteikto rosinājumu saistīt robežsargus ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas ļautu ātrāk sasniegt NATO noteiktos standartus - 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un nākamais Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš tikšanās laikā šodien uzsvēruši sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšanas reģionā nozīmīgumu.
NATO un ASV militārā klātbūtne Polijā un Baltijas valstīs ir jāpastiprina, lai nepieļautu šī reģiona traģiskās vēstures atkārtošanos, svētdien - Ribentropa-Molotova pakta gadadienā - runājot Tallinā, sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda.
Nepieciešama ciešāka Baltijas valstu sadarbība ne tikai ekonomiskajos, bet arī drošības un aizsardzības jautājumos, šādu vēlmi paužot nākamgad gaidāmajā Varšavas samitā, kur Baltijas valstīm ir jālūdz lielāka NATO klātbūtne reģionā, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs spēs risināt visām NATO dalībvalstīm nozīmīgus jautājumus, tā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošajā konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" norādīja bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Visnopietnākos militāros draudus ASV drošībai rada Krievija, trešdien preses konferencē paziņoja ASV armijas štāba priekšnieks ģenerālis Reimonds Odjerno.
Krievija gatavojas konfliktam ar NATO un NATO gatavojas iespējamai konfrontācijai ar Krieviju, analizējot abu pušu nesen veiktās militārās mācības, secinājusi pētnieku organizācija "The European Leadership Network" (ELN).
Baltijas valstu gaisa telpu patrulējošo NATO iznīcinātāju skaita samazināšana tiek veikta, ņemot vērā vispārējo alianses bruņoto spēku palielināšanu centrālajā un Austrumeiropā, ceturtdien nacionālajā radio LRT sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Šobrīd gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm veic 16 NATO lidmašīnas, savukārt no 1.septembra šis skaits tiks samazināts uz pusi, kas ir adekvāti un pilnībā pietiekami NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas veikšanai, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien paziņoja, ka alianse solidarizējas ar Turciju, ko apdraud "briesmīgi terora akti" un nestabilitāte pie tās dienvidu robežām.
Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Simoņaks sestdien paziņojis, ka Varšava pieliks visas pūles, lai NATO samitā 2016.gadā tiktu pieņemts lēmums par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās teritorijā.
Par Krievijas rīcību iespējams spriest tikai pēc tās darbiem un tās rīcība Ukrainā kopainu skaidrāku nepadara, intervijā aizsardzības jomas medijam "Defence Matters" atzinis NATO Maskavas Informācijas biroja vadītājs Roberts Pščels.
Maskavas propagandā 90% teiktā par NATO nav patiesība un 80% krievu domā, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) politika ir kaitīga Krievijas interesēm, intervijā aizsardzības jomas medijam "Defence Matters" norādījis NATO Maskavas informācijas biroja vadītājs Roberts Pščels.
Rietumvalstis atrodas neizdevīgā situācijā attiecībās ar Krieviju savu smagnējo demokrātisko procesu dēļ, uzrunājot Lielbritānijas parlamenta deputātus, atzinis ārlietu ministrs Filips Hamonds, vēsta laikraksts "Financial Times".
Tas ir labi, ka Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš aizrādīja New York Times (NYT) ka ir nepiedienīgi mūsdienu kontekstā dēvēt Latviju par «bijušo padomju republiku». Taču mani daudz vairāk satrauc nevis tas, ka kāds tur Rietumos nosaucis Latviju par «bijušo padomju republiku», bet gan, piemēram, tas, ka ar «bijušo Padomju Savienību» saistītā nostalģija Krievijas oficiālajās (!) aprindās izpaužas Baltijas valstu neatkarības apstrīdēšanā.
Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir veikuši kaujas spēju pastiprināšanu Rietumu kara apgabalā - Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā.
Krimas aneksija un ieroču piegādāšana kaujiniekiem Ukrainas austrumos ir Krievijas pastrādāta agresija, savukārt NATO aizsargā savus sabiedrotos, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.