27.nov 2015
Paradoksāli – vai visas starptautiskās organizācijas, kuras līdz šim lielījušās, ka ir drošības garanti Eiropā un pārējā pasaulē, patlaban nevis meklē ceļus, kā pasaulei nomierināties, bet nodarbojas ar potenciālā kara sajūtu eskalāciju. Tālu neatpaliekot no teroristisko slaktiņu un lokālo militāro konfliktu pārbaidītā pūļa. Vesels lērums valstu vadītāju, sākot ar Medvedevu un beidzot ar Erdoganu, sākot ar Lukašenko un beidzot ar Olandu, no politiķiem pārvērtušies par pareģiem. Tā vietā, lai skaidri definētu potenciālā kara iespējamību, izvērsumu un savu valstu rīcību, tie līdz ar medijiem un publiku piedalās minēšanā un vairāksolīšanā – būs vai nebūs trešais pasaules karš.