24.janvārī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksme, kuras laikā ES ārlietu ministri diskutēja, tai skaitā par drošības situāciju Ukrainā, informē Ārlietu ministrijas Preses centrs.
NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību sakarā ar saspīlējumu, kas radies pēc Krievijas spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām, pirmdien paziņoja alianse.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs intervijā, kas svētdien publicēta laikrakstā "Süddeutsche Zeitung" (SZ), noraidījis Krievijas prasību pārtraukt NATO izplešanos uz austrumiem.
ASV piektdien paziņoja, ka pirmdien Vidusjūrā sāksies liela mēroga NATO jūras spēku mācības, kurās piedalīsies ASV aviācijas bāzeskuģis "Harry Truman".
Pieprasīto "drošības garantiju" ietvaros Krievija pieprasa, lai NATO dalībvalstu karavīri atstāj Rumāniju un Bulgāriju, piektdien pirms Krievijas un ASV sarunām Ženēvā paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Baltijas valstu un Polijas parlamentu deputāti aicinājuši NATO saglabāt vienotību pieaugošo Krievijas radīto apdraudējumu apstākļos un nepakļauties Maskavas draudiem.
Ņemot vērā Krievijas karavīru koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Lielbritānija apsver iespēju nosūtīt vēl vairākus simtus karavīru uz Baltijas valstīm un Poliju, piektdien vēsta laikraksts "The Times", atsaucoties uz informētu avotu Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā un paskaidrojot, ka šis solis būtu vērsts uz Krievijas atturēšanu.
Krievija vēlas saņemt atbildi no ASV par Maskavas idejām attiecībā uz tā dēvētajām drošības garantijām, pirms tiek turpinātas sarunas par Ukrainu, otrdien sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Pēc publiskajā telpā par nesekmīgām pasludinātajām NATO un Krievijas pārrunām abu pušu bloki turpina audzēt iespējamā konflikta mērogu. Karakuģi tiek izvietoti gan Baltijas jūrā, gan Arktikā.
NATO nolēmusi sūtīt uz Norvēģijas organizētajiem militārajiem manevriem "Cold Response" aviācijas bāzes kuģus "HMS Prince of Wales" un "USS Harry S Truman".
Pēc NATO un Krievijas Padomes sarunām bumba lielā mērā ir Krievijas pusē, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Krievija rīkosies savas drošības interesēs gadījumā, ja ASV un NATO noraidīs Maskavas pieprasītās "drošības garantijas", preses konferencē piektdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Krievijas agresīvās uzvedības dēļ Eiropā tiek piedzīvota visnokaitētākā drošības situāciju kopš 1945.gada, secināts šonedēļ notikušajā NATO Militārās komitejas sanāksmē.
Pēc NATO un Krievijas Padomes Latvijas drošības situācijā nekas būtiski nav mainījies, šādu vērtējumu sniedza Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien pēc NATO un Krievijas Padomes sēdes pavēstīja, ka abas puses vienojušās rīkot vairāk sarunu, lai arī tām ir ievērojamas viedokļu atšķirības.
Krievija sarunās ar Rietumiem neizvirza ultimātus, taču tai nepieciešamas konkrētas atbildes uz tās pieprasītajām "drošības garantijām", trešdien, sākoties Maskavas sarunām ar NATO, paziņojis Kremlis.
Svētdienas vakarā iesākās un visu pirmdienu Ženēvā turpinājās Krievijas un ASV delegāciju sarunas par “drošības garantijām Eiropā”. Tās turpināsies trešdien Briselē NATO – Krievija ietvaros un ceturtdien Vīnē EDSA formātā.