Pagājušajā gadā Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi pārsniedza 2% no tautsaimniecības, tuvojoties 600 miljoniem eiro. Lielāki tēriņi ir ne tikai tehnikas iegādei un karavīru algām, bet arī infrastruktūrai. Valdība uzdeva valsts drošības stiprināšanā ieguldīt arī "Latvijas dzelzceļam". Dzelzceļš to arī izdarījis, aptuveni 800 tūkstošus eiro bez loģiska skaidrojuma izpludinot caur reāli nestrādājošu uzņēmumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Kad pirms astoņiem gadiem Latvijā uz mācībām pirmo reizi tika atvesti arī ASV tanki, bija jāatrisina problēma - lai droši novietotu 70 tonnas smago tehniku uz dzelzceļa platformas, jāpatērē daudz laika un pūļu. Baltijas valstu dzelzceļi un platformas ir piemērotas padomju un krievu tanku pārvadāšanai, bet amerikāņu "abrami" vai vācu "leopardi" ir platāki un smagāki. Pēc Krimas aneksijas NATO tankus Baltijas valstu teritorijā nācās pārvietot arvien biežāk. Tādēļ valdība 2016. gada septembrī aiz slēgtām durvīm uzdeva "Latvijas dzelzceļam" pārbūvēt vecās padomju laika platformas NATO smagās tehnikas vajadzībām.
Pagājušā gada novembrī svinīgi atklāja pārbūvēto Garkalnes dzelzceļa staciju. Tajā smagā militārā tehnika var pati uzbraukt un nobraukt no dzelzceļa platformām. Stacijas pielāgošana militārām vajadzībām izmaksāja 1,8 miljonus eiro.
"Tur bija gan "Latvijas dzelzceļa" finansējums, gan amerikāņu, gan arī kaut kāda daļa mūsu finansējuma, jo faktiski tas bija tāds kopprojekts. Un atbilstoši šī rampa tika atklāta un pārbūvēta 2018. gadā. Šī pārbūve deva pilnīgi citu izkraušanas tempu, jo nav katrreiz jāaicina celtņi, lai nokrautu, bet tehnika pati var nobraukt no dzelzceļa platformām, un tas ir pilnīgi cits ātrums," raidījumam skaidroja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Svinīgais pasākums Garkalnē bija arī pirmā reize, kad tika izmantotas "Latvijas dzelzceļa" koncernā speciāli NATO tankiem pārbūvētās platformas.
"Ja mēs runājam par platformu pārbūvi, tad jebkuram būtu jāsaprot, ka tas bija unikāls projekts. Šāda veida platformu pārbūvi nav veicis neviens 1520 [milimetru sliežu platuma] teritorijā, jo, kā mēs zinām, viss, kas iepriekš ir ticis būvēts, ir būvēts tikai Padomju Savienības tankiem vai 55 tonnām. Tā kā tas bija ļoti inovatīvs projekts. Liels izaicinājums "Latvijas dzelzceļam" to vispār izdarīt," atzina "Latvijas dzelzceļa" militāro jautājumu eksperts, "LDZ Loģistika" valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols.
"Latvijas dzelzceļš" tur noslēpumā informāciju par meitasuzņēmumu iepirkumiem un darījumiem. Tomēr "Nekā personīga" rīcībā ir līgums starp divām no "Latvijas dzelzceļa" koncerna firmām par 10 platformu pielāgošanu smagās militārās tehnikas pārvadāšanai.
Līgums 2017. gada vasarā noslēgts starp "LDZ Cargo" un "Rīgas vagonbūves uzņēmumu "Baltija"" ("RVU Baltija"). Sākotnēji paredzētā summa par darbiem bija 620 tūkstoši eiro. "RVU Baltija" gan no "LDZ Cargo" kopumā saņēmusi gandrīz 800 tūkstošus eiro. Līdz ar to raidījums secina, ka viena platforma izmaksājusi ap 70 tūkstošiem eiro.
"Nekā personīga" jau ziņoja, ka valsts nopirktā firma "RVU Baltija" Daugavpilī nekādu reālu darbību neveic, un tās vienīgais darbinieks ir vadītājs - Guntis Innuss. Arī militārās tehnikas pārvadāšanai domāto platformu modernizācijas projektu radīja no malas piesaistīts konstruktors, bet visus tehniskos darbus īstenoja cits "Latvijas dzelzceļa" uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss" pats savā teritorijā. "RVU Baltija" tam par darbu samaksāja 360 tūkstošus eiro.
""RVU Baltija" jau tajā brīdī bija RSS piederošs meitas uzņēmums, kuram bijusi vagonbūvniecības pieredze jau iepriekš, tikai tāpēc tas uzdevums tika uzticēts "RVU Baltijai", ar ko viņi lieliski tika galā. Nē, nu, kur tas fiziski tika veikts, tas ir cits. Visa projekta uzraudzība un tālākās sarunas ar projektētāju, ir bijusi "RVU Baltijas" atbildība. Viņi ar to ir tikuši galā," pauda Ābols.
Arī Lietuva izlēma pielāgot dzelzceļu NATO vajadzībām. Ja Latvija izvēlējās esošās platformas pilnībā pārbūvēt, tad Lietuva tās tikai pielāgoja ar īpašiem stiprinājumiem. Precīzas izmaksas lietuvieši neatklāj, bet raidījumam zināms, ka tās bijušas vismaz divreiz mazākas nekā Latvijā.
Lai gan Latvijā izmantotā metode bija dārgāka, "Latvijas dzelzceļa" ieskatā tas ir bijis tā vērts, jo pārbūvētās platformas varēs pārvadāt arī citas īpaši smagas un platas kravas ārpus militārajām vajadzībām. Tas gan ir pretrunā ar Aizsardzības ministrijas prasību tikt pie platformām īsā laikā.
"Šīs platformas ir pieejamas diezgan ātrā laikā - tiklīdz mēs paziņojam par to, ka mums ir nepieciešams šāds pārvadājums, tad "Latvijas Dzelzceļš" piedāvā šīs platformas. Patiesībā tas, ko mēs pirms tam arī konstatējām, tas, ka tā ir viena no problēmām, ka kopumā šīs dzelzceļa platformas tiek laistas apgrozījumā, un ja tās ir kopējā lietošanā, tad dažreiz var būt tā, ka vispār platformas nav pieejamas," norādīja Garisons.
"Latvijas dzelzceļam" valdība gadu no gada ļauj lielāko daļu tā peļņas nevis iemaksāt valsts budžetā, bet paturēt investīciju veikšanai. Bet valsts kapitālsabiedrības meitasuzņēmumi nepublicē iepirkumu rezultātus, bet uz žurnālistu jautājumiem par darījumiem neatbild, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Tādēļ sabiedrības iespējas pārliecināties par to, ka koncerns rīkojas saimnieciski un valstij izdevīgi, ir neiespējami, uzsver raidījums.
Tā, piemēram, par faktu, ka "LDZ ritošā sastāva serviss" 2015. gadā no igauņu miljonāra Oļega Osinovska firmas nopircis četras lietotas lokomotīves, kļuva zināms tikai pēc tam, kad KNAB aizturēja dzelzceļa vadītāju Uģi Magoni. Izmeklētāji un prokuratūra uzskata, ka Osinovskis Magonim par šo darījumu deva pusmiljona eiro kukuli. Tagad viena no četrām lokomotīvēm izgājusi no ierindas, bet vēl cita iznomāta Šķēles un Šlesera ģimenēm piederošajam "Baltijas tranzīta servisam".