Latvijā nabadzības riskam 2023.gadā bija pakļauti 399 000 iedzīvotāju jeb 21,6%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2024.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Gados vecāku cilvēku interešu aizstāvībai būtisks ir kvalitatīvs senioru nevalstisko organizāciju (NVO) un valsts pārvaldes dialogs, tai skaitā arī par tādām senioriem vitāli svarīgām tēmām kā nabadzības risku mazināšana, sociālā atbalsta pasākumu klāsta paplašināšana un empātijas trūkums valsts institūcijās, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda biedrības "Latvijas senioru kopienu apvienība" (LSKA) struktūrvienība "Senioru Saeima".
Latvijā nabadzības riskam ir pakļauta vismaz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju, un, lai arī samazinās nabadzīgo cilvēku īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, diemžēl tas notiek ļoti lēnu.
Latvijā 2019.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 407 000 jeb 21,6% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Taču, nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4% iedzīvotāju.
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanos 2015. gadā veicinājis minimālās algas paaugstinājums, nodarbinātības pieaugums, tajā skaitā jauniešu, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju vidū, kā arī ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu palielināšanās, norāda Centrālās statistikas pārvaldes eksperti. Tomēr arvien Latvijā nabadzības riskam ir pakļauta ievērojama daļa iedzīvotāju – gandrīz 22 procenti.