mikrouzņēmuma nodoklis

Šogad samazināts administratīvais slogs, vienkāršojot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarot to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, paredz Saeimas pērn galīgajā lasījumā pieņēmtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

 Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Šā gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12%, savukārt MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. No 2018.gada 1.janvāra MUN likme visam mikrouzņēmuma apgrozījumam būs vienāda - 15%.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms darbosies vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jauns regulējums mazajiem uzņēmumiem, paredz šodien Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, ko Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš bija nodevis otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalstītu priekšlikumu par minimālo sociālo iemaksu atcelšanu, vienlaikus no 9% līdz 15% paaugstinot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi, aģentūrai LETA atzina LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, noraidot priekšlikumus ilgāk saglabāt šo režīmu.

Šodien pie Saeimas vairāk nekā 250 cilvēki piedalās piketā ar mērķi atturēt deputātus no lēmuma likvidēt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

No 2017.gada mainīsies mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiks ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), šodien tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, solījusi tālāk nevirzīt vai atlikt kritizētās mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas, šovakar vēsta "LNT Ziņas".

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas kardināli maina pastāvošo regulējumu. Kā izriet no Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, tad pašu būtiskāko grozījumu daļu, tas ir, nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokli noteiks Ministru kabinets. Ņemot vērā, iepriekš publiski izskanējušos Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska paziņojumus, kurš šos grozījumus ir iniciējis, tad var droši paredzēt, ka juristi, grāmatveži, konsultanti un citas šobrīd nezināmas nozares būs šo „nelabvēlīgo” nozaru skaitā, jo Ministru Kabinetu kontrolē tas pats politiskais spēks, kurš panāca konkrēto grozījumu pieņemšanu.

Plānotās mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņas paredz sašaurināt šā nodokļa maksātāju loku, izslēdzot no tā, piemēram, ārstus, grāmatvežus, advokātus, nodokļu konsultantus. Savukārt pārējiem šā nodokļa maksātājiem nodokļa apjoms pieaugs, pieļauj Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtībā gaidāmas izmaiņas – daļa uzņēmumu šogad nodoklī, iespējams, maksās mazāk, savukārt pēc pāris gadiem – ievērojami vairāk, nekā paredz pašreiz spēkā esošais likums. Turklāt tiek plānots ierobežot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju loku.

Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu. Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.