Plānotās mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņas paredz sašaurināt šā nodokļa maksātāju loku, izslēdzot no tā, piemēram, ārstus, grāmatvežus, advokātus, nodokļu konsultantus. Savukārt pārējiem šā nodokļa maksātājiem nodokļa apjoms pieaugs, pieļauj Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Šodien Saeima bija plānojusi izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā. Taču tā izskatīšana ir pārlikta uz nākamo nedēļu.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka jaunais mikrouzņēmumu nodokļa regulējums sarežģī esošo kārtību un neatbilst tā sākotnējam mērķim, lai gan, neiedziļinoties likumprojekta niansēs, varētu šķist, ka uzņēmējiem tas ir labvēlīgāks nekā pašreizējais regulējums. Tas paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, šogad ir 11%, nākamgad – 13%, bet 2017. gadā – 15%. Jaunajā regulējumā plānots, ka nodokļa likme pirmajos trīs uzņēmuma darbības gados saglābtos 9%, taču vienlaikus ar likuma izmaiņām tiktu noteiktas obligātās minimālās sociālās iemaksas par katru darbinieku.
LDDK eksperts Pēteris Leiškalns aprēķinājis, ka, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, šogad uzņēmumi maksās mazāk nekā tad, ja paliktu spēkā esošais regulējums, izņemot mazos uzņēmumus, kuriem šogad nekas nemainītos. Taču, sākot ar nākamo gadu, nodoklī samaksājamā summa visiem mikronodokļa maksātājiem, kuri nodarbina darbiniekus, nodokļa summa ievērojami pieaugtu. Saskaņā ar LDDK aprēķiniem efektīvā nodokļa likme uzņēmumiem ar 7000 eiro apgrozījumu un vienu darbinieku 2017. gadā būtu 23% pašlaik esošo 9% vietā, uzņēmumiem ar apgrozījumu 15 000 eiro un diviem darbiniekiem – no 22% (15% vietā), savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu 30 000 eiro un trīs darbiniekiem – 19% (15% vietā). Turklāt esošajā likumprojekta redakcijā tiek plānots noteikt nozares, kurās nevarēs izmantot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. L. Meņģelsone pieļauj, ka tie varētu būt ārsti, grāmatveži, juristi, advokāti, nodokļu konsultanti. Viņa arī pieļauj, ka jaunais mikrouzņēmuma nodokļa regulējums rada draudus ēnu ekonomikas pieaugumam. Latvijā cilvēki mazāk veido jaunus uzņēmumus nekā citās valstīs. Latvijā ir 28 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, ES – aptuveni 50, bet ASV pat 83 uzņēmumi. Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem Latvijas iedzīvotāji min sarežģītu nodokļu sistēmu.
Viedoklis
Līga MEŅĢELSONE, LDDK ģenerāldirektore:
– Gatavojoties pieņemt jauno likumprojektu, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem netiek sniegta pilnīga informācija. Ar vienu roku atdodot 9% likmi, likumdevējs patiesībā rada sarežģītu nodokļu piemērošanu līdzšinējās vienkāršās sistēmas vietā, vienlaikus paaugstinot reālo nodokļu un citu maksājumu apjomu vēl augstāk, nekā tas ir paredzēts pašreizējā spēkā esošajā likuma redakcijā