Mikrouzņēmuma nodokļa režīmu nepagarina; tas darbosies līdz 2019.gadam

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, noraidot priekšlikumus ilgāk saglabāt šo režīmu.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA), "No sirds Latvijai" (NSL), kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rosināja izslēgt no likumprojekta normu, kas paredz, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam var līdz 2017.gada 30.jūnijam.

Likuma izmaiņas arī paredz, ka esošajiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

LRA deputāte Inga Bite pirms balsojuma sacīja, ka piedāvātās izmaiņas uzņēmējiem būs dārgākas, nekā samaksāt sodu par cilvēku nelikumīgu nodarbināšanu, savukārt Mārtiņš Bondars (LRA) atgādināja par priekšvēlēšanu solījumiem saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Saeimas frakcijas ''No sirds Latvijai'' deputāte Inguna Sudraba aicināja nelikvidēt sistēmu, kas patlaban darbojas.

Deputāte uzsvēra, ka jāvēršas pret konkrētajām personām, kas negodprātīgi izmanto attiecīgo nodokļu režīmu, nevis pret visu sistēmu.

Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) vērsa uzmanību uz to, ka valdības piedāvājuma būtībā ir mikrouzņēmuma vietā veidot režīmu, kas tiešām atbalsta mazos uzņēmējus, nevis ''nodokļu optimizētājus''.

''Es veselu dienu nodežūrēju Valsts ieņēmumu dienestā pie klientu apkalpošanas, kur nāca cilvēki, izmisuši cilvēki, kurus nepieņēma darbā tikai tāpēc, ka viņiem vajadzēja nodibināt mikrouzņēmumu, un tikai tad viņus ņēma darbā,'' skaidroja Reirs.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka sākotnēji mikrouzņēmumu nodokļa režīms palielināja nodarbinātību un mazināja ēnu ekonomiku, taču patlaban tas ir sabojāts.

''Skaidrs, ka ideālā gadījumā būtu jāpiedāvā jau risinājums, pirms mēs runājam par kāda esošā režīma izmaiņām. Šāds uzdevums tika dots arī Ekonomikas ministrijai, līdz septembrim priekšlikumi bija jāsagatavo, bet neizdevās valdībā par to vienoties, jo bija pārāk dažādas un pat pretrunīgas idejas, kas nāca no uzņēmēju organizācijas puses, Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas puses,'' sacīja Reizniece-Ozola, piebilstot, ka vajadzīgs laiks, lai izvērtētu visus plusus un mīnusus, ko paredzēts izdarīt līdz nākamā gada vidum.

Likumprojektu atbalstīja 55 deputāti, bet vēl 36 parlamentārieši balsoja pret likuma izmaiņām.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) iepriekš skaidroja, ka nevar izslēgt, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms "daļēji transformēsies" kādā jaunā režīmā. Viņš arī teica, ka ir jārada vienkāršs režīms, kas būtu sabalansēts arī attiecībā uz sociālajām iemaksām.

Šodien pie Saeimas vairāk nekā 250 cilvēki piedalās piketā ar mērķi atturēt deputātus no lēmuma likvidēt mikrouzņēmumu nodokli.

LETA jau ziņoja, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu. Jaunā likuma mērķis ir ieviest atbalsta programmas jaunuzņēmumiem un tādējādi veicināt to veidošanos Latvijā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.