medicīnas māsa

Šogad salīdzinājumā ar 2022.gadu kopējais nodarbināto pacientu aprūpes personāla - māsu palīgu un sanitāru - skaits Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) ir pieaudzis, aģentūru LETA informēja RAKUS Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Var pavisam droši apgalvot, ka valsts finansētā medicīnas sistēma vispār pastāv tikai tāpēc, ka ir māsas, māsu palīgi un citi mediķi, kas desmit gadus ir strādājuši tādā darba režīmā, ko par normālu un cilvēka tiesībām atbilstošu neuzskatītu nevienas citas nozares darbinieks. Pagarinātais normālais darba laiks ļāva izmantot mediķus darbam vairākās slodzēs un veidoja situāciju, kas ļāva neuztraukties par to, kas strādās šo mediķu vietā, ja kādu dienu viņu nebūs. Par to, kāpēc protesta akcijās piedalās māsas, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā māsa Ilze Ortveina.

Latvijas medicīnā strādā 8640 māsu, no viņām 1238 māsas strādā lielākajā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un tās piecos stacionāros. Jau otro gadu, atzīmējot Starptautisko māsu dienu, slimnīcā īpašā pasākumā māsām piecām šīs profesijas pārstāvēm par izcilu darbu un īpašu ieguldījumu slimnīcas un pacientu labā pasniedz atzinības balvu Dzīvības zvaigzne.

Medicīna nav iedomājama bez māsām, bez māsu darba pacientu ārstēšanā un atveseļošanā, īpaši slimnīcās, kur darbs ir ļoti intensīvs un atbildīgs. Taču Latvijā māsu skaits samazinās un ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Mārīte Daukste ir Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa un sarunā ar Neatkarīgo viņa atklāj, ka nodaļā ir piecu māsu vakance, kuru darbs jāizdara pārējām māsām. «Māsas visvairāk sagaida politiski atbildīgus lēmumus veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, jo no tā iegūtu pacienti un arī mediķi,» saka virsmāsa.