Mārtiņdiena, kas jau izsenis tiek uzskatīta par rudens beigām un ziemas sākumu, tiek atzīmēta 10. novembrī, kad kalendārā arī svinam Mārtiņus. Izrādās, ka līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi - jānokuļ labība un jāapar zeme, jo zeme dodas atpūtā. Tāpat Mārtiņdiena ir saistīta ar veļu laika beigām.
Mārtiņiem par godu galdā ceļam vai nu no vāciešiem aizlienēto zoss cepeti, vai vismaz nezin kur un nezin kā audzētu vistu... Taču, ja turēties pie tradīcijām, tad turēties: senie latvieši Mārtiņdienas galdā esot cēluši tieši gaili!
Pēc latviešu tradīcijām šodien, 10. novembrī, tiek svinēta Mārtiņa diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.
Šogad Mārtiņdienā jeb 10.novembrī vārda svētkus svinēs 13 322 Latvijā dzīvojoši Mārtiņi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra.