Māra Lāce

“Ļoti daudz kas notiek neizdiskutējot, un diemžēl šie politiskie lēmumi nav tie labākie,” komentējot “pieminekļu epopeju”, TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzīst Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Kā sargāsim un vai kara apstākļos nosargāsim mūsu muzeju krājumus – saruna ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietnieci krājuma darbā Ivetu Derkusovu.

«Mani vienmēr muzejs ir interesējis un piesaistījis kā institūcija. Man tā pasaule ir likusies ļoti interesanta, kopš sāku strādāt muzejā. Tas bija ļoti, ļoti sen. Kā es saku – tik ilgi nemaz nedzīvo, bet izrādās, ka dzīvo,» atklāj Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Viņa ar muzeju savu dzīvi saistīja 1973. gadā, kad sāka šeit strādāt par ekskursiju vadītāju, un šo darbu darīja astoņus gadus. Pēc tam Māra Lāce muzejā strādāja vēl dažādos amatos, savukārt kopš 2001. gada – tātad astoņpadsmit gadu – viņa ir Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore. “Man interesanti muzejā šķita jau tad, kad es šeit sāku strādāt, un man joprojām ir ļoti interesanti,» viņa neslēpj.

To netveramo, bieži vien vārdos līdz galam nenoformulējamo izjūtu gammu, kas bez liekvārdības izsaka māju izjūtu, mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce raksturo īsi: "Savās mājās praktiski nedzīvoju, tajās tikai pārnakšņoju: rīta agrumā aizeju, vakarā pārnāku... Diendienā esot saskarē ar lielām mākslinieciskām vērtībām, ļoti labi zinu, ko nozīmē patiesa vērtība. Manās mājās tādu praktiski nav, bet nav arī nejaušu lietu. Viss, kas ir ap mani, kādā dzīves brīdī vai nu kā nepieciešamība ticis apzināti iegādāts, vai arī tās ir tādas ļoti personiskas, sentimentālas lietiņas."