7.mai 2015
Pirms divdesmit pieciem gadiem ceturtajā maijā neapšaubāmi bija jābalso par valsts neatkarību. Droši vien katrs, kurš bija «par», ir pārliecināts, ka balsoja tieši par to. Par brīvību, nevis valsts izmantošanu. Par kontinuitāti, nevis valsts patības nosacītību. Par to, lai vietējo emigrantu būtu mazāk nekā potenciālo imigrantu. Par to, lai būtu iespēja brīvībā ne vien būt, bet arī to kopt.