Latvijas ekonomika

Sešas neatkarīgās institūcijas iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2026.gada budžetam 7,521 miljona eiro apmērā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Otrā ceturkšņa dati liecina par īpaši noturīgu darba tirgu un arī turpmāk nodarbinātībai nevajadzētu samazināties, bet iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums otrajā ceturksnī pret pirmo ceturksni varētu būt tuvs 2%, norāda banku ekonomisti

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 889 300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64,9%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Finanšu ministrija (FM) šogad nesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā atbalstāmo valsts galvojumu projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam", teikts FM informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Šogad jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šodien tiks slēgti Francijas bērnu apģērbu zīmola "Okaidi" veikali Latvijā un Igaunijā, liecina "Okaidi" publiskotā informācija.

Lai gan Rīgas ielās un citviet Latvijā tūristu šķietami netrūkst, nozares pārstāvji tūrisma sezonas sākumu Latvijā vērtē kā vāju, ziņo TV kanāls 360.

Latvija saglabā mērenu sniegumu inovācijās, taču valsts izaugsmes temps inovāciju jomā joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, izriet no Eiropas inovāciju rezultātu pārskata.

Latvijā gada inflācija šogad jūnijā varētu būt pieaugusi līdz 3,9-4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,6%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šogad maijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, samazinājies par 1,9%, tādējādi Latvija bijusi starp septiņām valstīm Eiropas Savienībā (ES), kur gada salīdzinājumā mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" piektdien publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm

To ceturtdien rūpnīcas prezentācijas pasākumā sacīja "Baltic Photonics" valdes loceklis Edgars Zandmanis. Viņš skaidroja, ka rūpnīca darbosies 6400 kvadrātmetru platībā un nākotnē nodrošinās darba vietas vairāk nekā 250 augsti kvalificētiem speciālistiem iekārtu ražošanā, komplektēšanā un izstrādē. Paredzams, ka rūpnīcas ražošanas jauda sasniegs 20 000 līdz 30 000 dažādu veidu nakts redzamības optikas ierīču gadā.

Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas, lai risinātu izdevumu pieaugumu, norāda Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misija.

Latvija ir dinamiski attīstoša valsts, kas jau sen ir atspēkojusi mītu par savu nabadzību. Pievienošanās Eiropas Savienībai bija svarīgs solis ekonomikas stiprināšanā, investīciju piesaistē un tās statusa atzīšanā pārtikušo valstu vidū, Latvijas Radio 4 sacīja ekonomiste Inna Šteinbuka.

Strauja ekonomikas izaugsme Latvijā nav gaidāma. Tā šobrīd savās prognozēs izsakās eksperti. Publicēts jaunākais ekonomikas apskats un ko šī lēnā ekonomikas attīstība nozīmēs iedzīvotājiem, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Inflācija strauji atkāpjas - cenu kāpums Latvijā no 9% šogad saruks līdz 2-2,5% tuvākajos gados. Eiropas centrālā banka (ECB) vēl septembrī cels likmes, bet nākamā gada aprīlī, kad Eiropā būs mazinājušās bažas par inflācijas noturīgumu un ekonomika būs vāja, likmes sāks sarukt. Dzīves dārdzība un agresīvā monetārā politika bremzē gan pasaules, gan Latvijas ekonomiku. Tomēr vērojamas atšķirības tendencēs gan valstu, gan sektoru starpā. Latvijā investīciju sniegums priecē, kamēr kritums eksportā un vājais privātais patēriņš bremzē ekonomiku. Kopumā secināms, ka Latvijas tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī nākamo gadu izaugsme nesolās būt strauja, ziņo Līva Zorgenfreija, "Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste.

Aplūkojot Latvijas ekonomikas nozares, kur ir vislielākais un mazākais bruto algu virs 2000 eiro saņēmēju īpatsvars, priekšgalā atrodas finanšu pakalpojumu nozare, savukārt mazākais šādu algu saņēmēju skaits ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē. Tiesa, ir jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļautas dzeramnaudas un līdzīga rakstura maksājumi. Vēl ar atalgojumiem saistītā informācija norāda uz to, ka lielās algas nav tikai deputātiem un līdzīga kalibra uz nodokļu maksātāju rēķina dzīvojošām valsts pamanāmākajām amatpersonām. Tāpat labāk atalgoto nozaru tops var sniegt zināmu ieskatu jauniešiem, izvēloties, kādu arodu apgūt, lai savu izglītību pakārtotu potenciāli augstākam atalgojuma līmenim nākotnē.

Latvijas ekonomikas attīstība pašlaik ir diezgan trausla un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pavada virkne risku, intervijā aģentūrai LETA atzina konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijai ir jāierobežo inflācija un jārisina ilgtermiņa izaicinājumi attiecībā uz produktivitāti, investīcijām un darbaspēka trūkumu.

Vēl pirms nedēļas eksperti Latvijas ekonomikas attīstības izredzes 2022. gadam vērtēja visai cerīgi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas, pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un banku ekonomistu vērtējuma, ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.