latvijas ekonomika

Strauja ekonomikas izaugsme Latvijā nav gaidāma. Tā šobrīd savās prognozēs izsakās eksperti. Publicēts jaunākais ekonomikas apskats un ko šī lēnā ekonomikas attīstība nozīmēs iedzīvotājiem, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Inflācija strauji atkāpjas - cenu kāpums Latvijā no 9% šogad saruks līdz 2-2,5% tuvākajos gados. Eiropas centrālā banka (ECB) vēl septembrī cels likmes, bet nākamā gada aprīlī, kad Eiropā būs mazinājušās bažas par inflācijas noturīgumu un ekonomika būs vāja, likmes sāks sarukt. Dzīves dārdzība un agresīvā monetārā politika bremzē gan pasaules, gan Latvijas ekonomiku. Tomēr vērojamas atšķirības tendencēs gan valstu, gan sektoru starpā. Latvijā investīciju sniegums priecē, kamēr kritums eksportā un vājais privātais patēriņš bremzē ekonomiku. Kopumā secināms, ka Latvijas tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī nākamo gadu izaugsme nesolās būt strauja, ziņo Līva Zorgenfreija, "Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste.

Aplūkojot Latvijas ekonomikas nozares, kur ir vislielākais un mazākais bruto algu virs 2000 eiro saņēmēju īpatsvars, priekšgalā atrodas finanšu pakalpojumu nozare, savukārt mazākais šādu algu saņēmēju skaits ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē. Tiesa, ir jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļautas dzeramnaudas un līdzīga rakstura maksājumi. Vēl ar atalgojumiem saistītā informācija norāda uz to, ka lielās algas nav tikai deputātiem un līdzīga kalibra uz nodokļu maksātāju rēķina dzīvojošām valsts pamanāmākajām amatpersonām. Tāpat labāk atalgoto nozaru tops var sniegt zināmu ieskatu jauniešiem, izvēloties, kādu arodu apgūt, lai savu izglītību pakārtotu potenciāli augstākam atalgojuma līmenim nākotnē.

Latvijas ekonomikas attīstība pašlaik ir diezgan trausla un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pavada virkne risku, intervijā aģentūrai LETA atzina konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijai ir jāierobežo inflācija un jārisina ilgtermiņa izaicinājumi attiecībā uz produktivitāti, investīcijām un darbaspēka trūkumu.

Vēl pirms nedēļas eksperti Latvijas ekonomikas attīstības izredzes 2022. gadam vērtēja visai cerīgi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas, pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un banku ekonomistu vērtējuma, ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā, intervijā skaidroja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas ekonomiku virzīs procesu digitalizācija, trešdien Latvijas simtgadei veltītā starptautiskā biznesa foruma "Atklāj jaunas biznesa iespējas. Atklāj Latviju" norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Latvijā digitalizācijas un e-prasmju jomā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm un pārējās Eiropas, šorīt intervijā Latvijas Radio teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā šodien Rīgā organizēs viedokļu līderu diskusiju par Eiropas Savienības (ES) naudas ietekmi uz Latvijas ekonomiku turpmākajos gados "Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?", aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Aizvadīto piecu gadu laikā Latvijā ir maz darīts ekonomikas sildīšanai, šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šogad 5. maijā tika publiskotas Eiropas Komisijas prognozes par 2016. gadu, no kurām izrietēja, ka Latvijas valstij, sagatavojot 2016. gada budžetu, būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ja, izīrējot Latvijas cietumus, var ietaupīt četrus miljonus latu, tad, normāli motivējot sabiedrību, mobilizējot to darbam, nevis bezdarbam, var ietaupīt simtreiz vairāk. Pat tikai ar normālu resocializācijas, probācijas darbu droši vien var ietaupīt vairāk.