Ukrainas prezidents Petro Porošenko trešdien parakstījis rīkojumu par personīgu sankciju noteikšanu Krievijas un citu valstu pilsoņiem par noziedzīgu darbību pret Ukrainu, kā arī virknei uzņēmumu.
Patvēruma meklētāju uzņemšanu atbalstošā Vienotība valdībā tomēr var iegūt vairākuma atbalstu nākamā bēgļu viļņa uzņemšanai. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), atsaucoties uz Valsts prezidenta pausto kritiku valdībai, pieprasa atskaiti par paveikto bēgļu uzņemšanas sagatavošanai jau šodien. No šā ziņojuma kvalitātes būšot atkarīga ZZS ministru pozīcija.
Nacionālajai apvienībai un Zaļo un zemnieku savienībai demonstrējot cieņu raisošu turēšanos pie vēlētājiem dotajiem solījumiem, kurus citkārt var locīt atbilstoši esošajai situācijai, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šodien Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē jautājumā par bēgļu uzņemšanu sēdēs kā ūdeni mutē ieņēmis. Latvijai tajā nav oficiālas pozīcijas. Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis centīsies vest spītniekus pie prāta mājās, uzaicinot tos uz pārrunām.
Tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuriem jau izdevies nokļūt Eiropā, pagājušās nedēļas nogalē steidza šķērsot Serbijas un Ungārijas robežu, ko Ungārijas varas iestādes solījušās no rītdienas slēgt.
Eiropas Komisijas (EK) 500 miljonu eiro priekšlikums piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai ir solis pareizajā virzienā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Vācijas valdība migrantu krīzes risināšanai gatavojas atvēlēt vēl vairākus miljonus eiro. Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka uz valsts robežas var veidoties kritiska situācija.
Šodien Briselē uz vienu no pēdējo gadu vērienīgākajām lauksaimnieku protesta akcijām, kas saistībā ar kritisko situāciju piensaimniecībā notiks pie Eiropas Parlamenta, ieradīsies vismaz 4000 Eiropas Savienības zemnieku, tostarp arī Baltijas delegācija vismaz 100 cilvēku sastāvā. Savukārt akciju īpaši skaļu darīs 1000 traktoru klātbūtne, aģentūru LETA informēja zemnieku pārstāvji.
Pēc tam, kad pēdējā mēneša laikā Eiropas savienības robežu šķērsojuši vairāk kā 107 tūkstoši ministru, Eiropas Savienības dalībvalstis nolēmušas rīkot ārkārtas sarunas bēgļu jautājuma risināšanai.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ceturtdien ierosināja septembrī rīkot viņa vadītās partijas "Syriza" ārkārtas kongresu, lai vienotos par valdības stratēģiju attiecībā uz valsts jauno glābšanas programmu.
Eirozonas krīzes laikā, kas norisinājās 2010.-2011.gadā, situācijas pasliktināšanās vienā valstī radīja būtiski negatīvu ietekmi arī citās valstīs, savukārt Grieķijas krīzes gadījumā situācija ir citāda, jo no finanšu tirgus viedokļa Grieķija tiek uztverta kā samērā izolēts gadījums, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).
Grieķijas starptautisko kreditoru pārstāvji ieradušies Atēnās un nekavējoties sākuši pārrunas ar valsts varasiestādēm par trešo glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Kā vēsta raidsabiedrība CNN, Krievijas Federācijas prezidents Vladmirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz 110 000 valsts sektorā strādājošo atlaišanu no darba.
Grieķijas valdība otrdien parlamentā prezentēja likumprojektu kreditoru pieprasīto reformu otrajai daļai, kuru nepieciešams apstiprināt, ja valsts vēlas saņemt jaunu glābšanas programmu.
Grieķija pirmdien sākusi veikt parādsaistību maksājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) 4,2 miljardu eiro apmērā, kā arī nokavētos parādu maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), paziņojis informācijas avots valsts Finanšu ministrijā.