Grieķijas starptautisko kreditoru pārstāvji ieradušies Atēnās un nekavējoties sākuši pārrunas ar valsts varasiestādēm par trešo glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Kā vēsta raidsabiedrība CNN, Krievijas Federācijas prezidents Vladmirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz 110 000 valsts sektorā strādājošo atlaišanu no darba.
Grieķijas valdība otrdien parlamentā prezentēja likumprojektu kreditoru pieprasīto reformu otrajai daļai, kuru nepieciešams apstiprināt, ja valsts vēlas saņemt jaunu glābšanas programmu.
Grieķija pirmdien sākusi veikt parādsaistību maksājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) 4,2 miljardu eiro apmērā, kā arī nokavētos parādu maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), paziņojis informācijas avots valsts Finanšu ministrijā.
Grieķijas parlamenta balsojums, kurā apstiprinātas kreditoru pieprasītās reformas, izpildījis sākotnējos nosacījumus attiecībā uz šīs nedēļas sākumā panākto vienošanos starp Atēnām un starptautiskajiem aizdevējiem, ceturtdien norādīja Eiropas Savienības (ES) preses pārstāve.
Grieķijas parādsaistību norakstīšanai vajadzētu nozīmēt arī valsts izstāšanos no eirozonas jeb tā dēvēto "Grexit’u", ceturtdien publiskotā intervijā izteicies Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.
Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.
Kamēr medijos tiek aktīvi diskutēts par ekonomiskajām grūtībām, kuras valda Grieķijā, tikmēr uz Grieķiju ceļojumā devies tūrists no Latvijas portālam nra.lv ziņo – Grieķijā krīzi pārlieku nejūt.
Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas nesatrauc 67% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījuma "900 sekundes" jūlijā veiktais pētījums.
Eirozonas līderu ilgajās pārrunās Briselē par Grieķijas finanšu krīzi tiek apsvērta jauna glābšanas programma uz trīs gadiem 80 miljardu eiro apmērā, paziņojis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks naktī uz pirmdienu eirozonas samita pārtraukumā panākuši kompromisu jautājumā par jaunu aizdevuma programmu Grieķijai, kas tagad tiks nodots visu eirozonas līderu vērtējumam, pirmdienas rītā paziņojis informēts avots Eiropas Savienībā.
Šobrīd krīze Grieķijā ir centrālais notikums, kurš briedis gadiem. Lai labāk varētu izprast to, kas īsti notiek Grieķijā un kā veidojusies notikumu hronoloģija, portāls nra.lv piedāvā deviņus populārus jautājums un atbildes, kuras pārstāv alternatīvu viedokli par Grieķijas krīzi.
Eirozonas glābšanas fonds - Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) - trešdien paziņoja, ka Grieķija iesniegusi oficiālu lūgumu pēc jaunas palīdzības programmas saņemšanas.
Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.
Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.
Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. "Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā," Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.