Bēgļu krīzei nepieciešams globāls risinājums

© SCANPIX

Deviņi no desmit bēgļiem atrodas attīstības valstīs, nevis industrializētajā Rietumu pasaulē, tomēr krīzes risināšanai nepieciešama kopēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu solidaritāte un rīcība, šodien Eiropas Parlamentā (EP) žurnālistiem norādīja ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) Eiropas biroja pārstāve Sofija Magenisa.

Bēgļu aģentūras pārstāve vērsa uzmanību, ka pēdējo gadu laikā kļuvis redzams, ka visā pasaulē radušies aptuveni 50 konflikti, kas pārsvarā bāzēti uz jau iepriekšējām problēmām. Tas viss, kā skaidroja Magenisa, licis aptuveni 60 miljoniem cilvēku visā pasaulē pamest savas dzīvesvietas un meklēt patvērumu.

Ņemot vērā patvēruma meklētāju skaitu, krīzei nepieciešams globāls risinājums, viņa sacīja, norādot, ka tā meklēšanā jāiesaistās arī ES dalībvalstīm. "Mums ir nepieciešams ieviest visus mūsu rīcībā esošos instrumentus un solidarizēties," viņa sacīja.

Magenisa arī norādīja, ka patvēruma meklētāju izmantotie jūras ceļi, kas šķērso Vidusjūru, vasaras laikā tiekot izmantoti ļoti bieži, taču ziemas periodā tiek paredzēts, ka šie apjomi samazināsies. Tāpat viņa uzsvēra, ka liela daļa no patvēruma meklētājiem nāk tieši no Sīrijas, bēgot no konflikta un nežēlastības. Pārējie lielākoties nākot no Irākas un Afganistānas.

"Beigu beigās risinājums ir konfliktu izbeigšana. Mums ir nepieciešams sniegt šiem cilvēkiem palīdzību jau pirms nonākšanas Eiropā. Tā dēvētie uzņemšanas centri ir tikai viens no daudzajiem iespējamajiem instrumentiem, lai risinātu pašreizējo krīzi," sprieda Magenisa.

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 891 000 nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.

Pasaulē

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais