Norvēģijas armijas vadītājs ir paziņojis, ka Oslo nevar izslēgt Krievijas iebrukuma iespējamību nākotnē, norādot, ka Maskava varētu vērsties pret Norvēģiju, lai aizsargātu savus kodolieročus, kas izvietoti ziemeļos, raksta “The Guardian”.
Ir 2026. gada 27. oktobris, otrdiena, plkst. 6.47 no rīta. Vācijas federālās valdības ēkā Berlīnē visos logos spoži deg gaisma. No Viļņas, Varšavas un Briseles pienāk ziņojumi: uz robežas ar NATO un ES dalībvalsti Lietuvu tiek koncentrēts Krievijas karaspēks. Situācija ir haotiska.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien pavēstīja, ka telefoniski pievienojies Ukrainas delegātu, kas šobrīd atrodas ASV, sarunai ar Savienoto Valstu prezidenta īpašajiem sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru.
Plašu rezonansi guvušais gadījums Šveicē ar agresorvalsts ideoloģijas pārņemtā Latvijas iedzīvotāja uzbrukumu ukraiņiem liek uzdot jautājumu: ja Latvijā iebrūk Krievijas okupanti, kā rīkosies šeit esošie Krievijas propagandas pārņemtie prāti? Pāries okupantu pusē? Bet ko darīs latvieši? Bēgs? Aizstāvēs Dzimteni?
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā lika pasaulei pievērst uzmanību tam, kā daba var kļūt par sabiedroto kara apstākļos. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija Kijivas aizsardzība 2022. gadā, kad ukraiņi, uzspridzinot Irpiņas upes aizsprostu, applūdināja teritoriju un apturēja Krievijas bruņutehniku. Tagad līdzīga pieeja tiek apsvērta arī NATO austrumu flangā, kur Polija un Somija domā par purvu atjaunošanu tieši aizsardzības nolūkos. Ideja paredz nosusināto purvu atgriešanu dabiskā stāvoklī, lai iespējamā iebrukuma gadījumā ienaidnieka tanki un smagā tehnika paliktu iesprostota, vēsta "360TV Ziņas".