Krievijas armija vasaras militārās kampaņas laikā Ukrainā cietusi lielus zaudējumus un vairs nav pietiekami spēcīga jaunām liela mēroga uzbrukuma ofensīvām, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas armijas karavīri sagūstījuši kādu Kenijas skrējēju, kurš apgalvo, ka ticis piemānīts pievienoties Krievijas armijai. Viņš paskaidroja, ka ieradies Krievijā pēc sporta aģenta ielūguma, bet vēlāk kopā ar trim citiem kenijiešiem viņam piedāvāja "papilddarbu" Sanktpēterburgā, vēsta medijs “Nexta”.
Kopīgās Baltkrievijas un Krievijas militārās mācības "Zapad-2025" tuvojas noslēgumam, un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir vairākas iespējamās iespējas sapulcināto spēku izmantošanai, raksta “Bild”.
Pēc pētnieku grupas datiem, līdz šā gada jūlijam reģistrēto bēgšanas gadījumu skaits no Krievijas armijas jau bija sasniedzis 2024. gada līmeni, kas liecina, ka dezertēšana divkāršojusies. Ukrainas kara sākumā bēgšanas bija relatīvi retas, bet tagad šī parādība ir plaši izplatīta, TV24 pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Krievijā militārpersonu sievām tiek izplatītas brošūras ar ieteikumiem, kā paciest vardarbīu un slēpt sasitumus - sabiedrība tiek gatavota gūstekņu, "veterānu", atgriešanās brīdim no frontes un vardarbības pieaugumam pēc kara, raksta “dialog.ua”.
Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uztrauc problēmas, kuras varētu radīt masveidīga vīriešu atgriešanās no kara Ukrainā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ekspertiem un trim Kremlim tuviem anonīmiem avotiem.
Krievija gatavo lielāko pārapbruņošanās programmu kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem un līdz 2030. gadam Krievijas Federācija varētu uzbrukt Eiropai, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs, raksta “unian.net”.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pirmdien norādījis, ka frontē Ukrainas austrumos Krievijai ir liels pārsvars karavīru skaita un kara tehnikas ziņā.
Igaunija izdevusi ASV savu pilsoni Andreju Ševļakovu, kurš apsūdzēts par stratēģisku preču nelegālu piegādi Krievijas valsts iestādēm un aizsardzības rūpniecībai, paziņoja Igaunijas ģenerālprokuratūra.
Masīvais Krievijas dronu un raķešu uzbrukums, kam aizvadītajā naktī bija pakļauta Kijiva, grauj ASV prezidenta Donalda Trampa centienus miera labā, ceturtdien platformā "X" pauda ASV prezidenta īpašais sūtnis Kīts Kellogs.
Polija, iespējams, vairs nenodrošinās Ukrainu ar “Starlink” internetu. Tikmēr Eiropas Savienība gatavo jaunu ekonomisko sankciju paketi Krievijai, bet Indija samazina no Krievijas iepirktās naftas apjomus, vēsta "360TV Ziņas".
Eiropu var izglābt purvs - iebrucēju armijai ar smagām bruņām būtu ļoti grūti iekļūt purvainajā apgabalā Vācijas ziemeļaustrumos, raksta “Financial Times” eksperts Hanss Jūstens.
ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs paziņojis, ka priekšnoteikumi miera līgumam starp Ukrainu un Krieviju varētu tikt sasniegti līdz gada beigām vai pat agrāk.
Satelītattēli atklāj, ka Krievijai ir milzīga spiegošanas bāze Kaļiņingradas apgabalā, tieši blakus NATO robežām. Tiek uzskatīts, ka šī ierīce varētu kalpot par stratēģisku instrumentu Kremlim, lai uzraudzītu NATO aktivitātes Baltijas reģionā, raksta “Newsweek”.
Vladimirs Putins pasniedzis Donalda Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam apbalvojumu, ko viņam vajadzētu piešķirt Džulianai Gallinai, CIP digitālo inovāciju direktora vietniecei, raksta “The Insider”.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja pieprasījusi aizmuguriski apcietināt rakstnieku Dmitriju Bikovu, pret kuru ir ierosināta krimināllieta pēc panta par "viltus ziņām" par armiju, vēsta tīmekļa izdevums "Mediazona".
Sociālajos tīklos izplatījies stāsts par krievu militārpersonas Marka Sadikova tā dēvēto nullēšanu - viņu nāvē apzināti sūtīja "DPR" komandieris. Uzmanību šim stāstam pievērsa ukraiņu žurnālists Deniss Kazanskis, raksta “dialog.ua”.
Amerikānis Dereks Hafmens, kurš kopā ar ģimeni pārcēlās uz Krieviju "tradicionālo vērtību" dēļ, tika nosūtīts uz frontes līniju Ukrainā, raksta “The Times”.
Krievija nākotnē varētu uzbrukt ne tikai vienai, bet pat vairākām NATO valstīm, tomēr šāds scenārijs nelīdzināsies pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, laikrakstam “Telegraph” sacīja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.