Krievijas sociālo mediju bloķēšanā saskata norādi uz iespējamu karu Eiropā

Krievija ievieš arvien jaunus ierobežojumus, izolējoties no pasaules. Ierobežojumi, aizliegumi un sociālo mediju bloķēšana kļūst par ikdienu. Notiekot vēl vienam informācijas tīrīšanas vilnim, “unian.net” sarunājās ar Ivanu Timočko, Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku Rezervistu padomes priekšsēdētāju, lai uzzinātu vairāk par iespējamiem iemesliem un to, kā tas ir saistīts ar karu.

Pašlaik Krievijā tiek bloķēti tādi saziņas kanāli kā “Telegram”, “YouTube” un “WhatsApp”. Vai tas varētu liecināt par alternatīvu saziņas kanālu pārtraukšanu un vai tā varētu būt jauna mobilizācijas viļņa pazīme? Visu šo saziņas kanālu bloķēšana nozīmē mazāk informācijas gan uz tiem, gan no tiem.

“Krievi jebkurā gadījumā veic vispārēju mobilizāciju. Tā ir sadalīta divos posmos - pirmais ir beztermiņa iesaukšana militārajā dienestā un iesaukšana visu gadu. Otrais punkts ir rezervistu iesaukšana, kā viņi to paredz, lai aizsargātu militāros objektus. Mēs lieliski saprotam, ka visi rezervisti, kas viņiem jau bija, vienā vai otrā veidā tika izvietoti frontē.

Tas nozīmē, ka ikviens krievs, kuru aiztur attiecīgās iestādes, struktūras un pilnvarotas personas, varētu tikt iecelts par rezervistu.

Runājot par sociālajiem medijiem, viņi tiecas pēc vairākiem mērķiem.

Viņi labi apzinās, ka daudzi Krievijas pilsoņi ar protestējošu noskaņojumu ir izveidojuši grupas tādos tīklos kā “Telegram” un “WhatsApp” un ir spējuši izveidot savus tīklus.

Otrais jautājums ir iekšējā komunikācija Krievijas sabiedrībā un piekļuve ārējai informācijai. Krievi ir mazāk tendēti pašorganizēties, izmantojot sociālos medijus, un iesaistīties masu protestos nekā, piemēram, ukraiņi vai pat Irānas pilsoņi.

Tajā pašā laikā masveida mobilizācijas gadījumā Krievijas drošības spēki, visticamāk, ierobežos sociālo mediju izmantošanu militārajās vienībās un mācību centros. Tas tiks darīts, lai nepieļautu iesaukto savstarpēju koordināciju un mijiedarbību ar ārpasauli, īpaši ar Ukrainas iniciatīvām, piemēram, ieslodzīto nodošanas programmām.

Tomēr FSB ir gājis daudz viltīgāk un tālāk - tā vietā, lai izmantotu sociālo mediju platformas, kā viņi tās dēvē, no "toksiskajiem Rietumiem”, viņi piedāvā un veido savas. Citiem vārdiem sakot, viņi nodrošina cilvēkiem alternatīvas sociālo mediju platformas, lai pakāpeniski viņus tajās iesaistītu.

Pat ja bijušās protestētāju kopienas mēģinās atjaunot koordināciju šajās platformās, viņu darbība kļūs ievērojami pārredzamāka drošības dienestiem. Tas nozīmē, ka Krievijas FSB atradīs papildu iespējas identificēt protestētājus un analizēt viņu uzvedību.

Šī patiesībā ir diezgan nopietna, stratēģiska pieeja no ienaidnieka puses, kas pašizolējas un vēršas sevī. Mērķis? Visticamāk, karš pret kādām Eiropas, Baltijas vai Ziemeļvalstīm.

Lai līdz minimumam samazinātu informācijas noplūdes, lai Krievijas sabiedrībā ieaudzinātu domu, ka "visapkārt ir tikai ienaidnieki, mēs šeit esam iedzīti stūrī cietoksnī un mums jākaro pret viņiem". Lai redzētu reālus, ikdienas sociālos nemierus,” skaidro Timočko.

“Tātad tas nav tikai "mēs slēdzam durvis" vai "mēs atsakāmies no konkrētiem sociālajiem tīkliem". Nē, viņi uzreiz virza savējos. Šis ir diezgan plānots, sistemātisks, aprēķināts un ilgi plānots pasākums. Tas ir nopietns izaicinājums.

Vēl viens jautājums ir, cik lielā mērā tas ietekmēs Krievijas militāros spēkus. Tas viņus noteikti ietekmēs vismaz kādu laiku, jo viņi izmantoja “Telegram” un “Starlink”, lai taktiskā līmenī koordinētu karaspēku un vienības, sniegtu norādījumus, noteiktu trieciena punktus un mijiedarbotos starp blakus esošajām vienībām. Bet galu galā tie tos aizstās,” piebilst Timočko.

Uz jautājumu, vai visas šīs blokādes varētu liecināt par gatavošanos ofensīvai pret citām Eiropas valstīm, Timočko atbild:

“Šeit ilustratīvi ir mācības “Zapad-2025”, kuras Krievija praktizēja kā kaujas scenāriju pret Eiropas valstīm. Tās notika Baltkrievijā - faktiski uz robežas ar Austrumeiropu, NATO austrumu flangu un Baltijas valstīm. Krievija vienlaikus veica līdzīgas jūras spēku mācības Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā.

Tas dod pamatu spekulācijām par to, pret ko šie scenāriji tika pārbaudīti: Ziemeļvalstīm, Skandināvijas valstīm un Baltijas valstīm. Eiropā sāk parādīties Krievijas bezpilota lidaparāti. Citiem vārdiem sakot, karš jau ir izplānots. Sagatavošanās, mērogošanas un izstrādes process ir sācies.”

Atgriežoties pie mobilizācijas tēmas, Timočko saka, ka Putins ar savu pavēli palielināja Krievijas armijas atļauto skaitlisko spēku līdz 2 200 000. Pašlaik viņi ir savervējuši 1 800 000, ieskaitot visus militārpersonas un ierēdņus. 700 000 ir nosūtīti uz Ukrainu. Tas ir - tiešais trūkums ir 400 000.

“Vēl viena problēma ir tā, ka no šiem nepieciešamajiem spēkiem viņi Ukrainā ir izvietojuši tikai 700 000. Tie ir griesti. Viņi ir spiesti paturēt daļu karavīru Krievijā loģistikas nolūkos, lai aizstāvētu savus objektus. Pat “Rostec”. Krievijas aizsardzības nozarei ir 7000 objektu. Tie arī ir jāaizsargā un “jānosedz”. Krievija ir plaša teritorija, arī tur ir daudz darba, un viņi nevar savervēt vairāk karavīru.

Lai kompensētu šos zaudējumus un atjaunotu situāciju, viņiem būtu nepieciešama vispārēja mobilizācija. Taču viņi to nevar īstenot, jo baidās no liela cilvēku skaita koncentrācijas vienuviet - tas varētu radīt neatgriezeniskas sekas Putina diktatūrai.

Taču, tā kā viņi joprojām vēlas ar slepeniem līdzekļiem piespiest krievus iestāties armijā, kontrolēta komunikācija ir labākā pieeja,” viņš saka.